Viņš sacīja, ka īpaši kopš pandēmijas sākuma novērots, ka cilvēki Eiropā skaidro naudu izmanto aizvien retāk. Tāpat ārkārtīgi populāra kļūst e-komercija, kur tirdzniecība notiek ar digitāliem maksājumiem.
Paneta vienlaikus atzina, ka, ieviešot digitālo eiro, ir jāņem vērā vairāki priekšnoteikumi - jānodrošina, lai tas ir vienkāršs un ērti izmantojams maksājumu veids 20 dažādās valstīs. Jāvienojas par likumdošanas aspektiem, kā savienot daudzās nacionālās maksājumu sistēmas.
Tāpat Paneta uzsvēra, ka būtisks ir drošības jautājums, skaidrojot, ka cilvēkiem vissvarīgākais ir privātums, cilvēki grib būt droši, ka viņu konfidenciālā informācija tiek pienācīgi aizsargāta.
Tāpēc digitālā eiro ieviešanas priekšlikums īpašu uzmanību pievērš drošības jautājumam - maksājumu operatoram Eiropas Centrālajai bankai (ECB) nebūs piekļuves maksātāju personas datiem, neviens nevarēs apskatīties maksātāju personas detaļas.
Savukārt Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV) sacīja, ka EK neuztraucas par to, ka digitālais eiro nebūs populārs, drīzāk uztraukums ir par to, lai digitālais eiro nekļūst pārāk populārs.
Dombrovskis skaidroja, ka tāpēc EK priekšlikums paredz ierobežojumus digitālajam eiro kā uzkrāšanas līdzeklim, tādējādi mazinot banku nozīmi. Ja visa nauda digitālā formā uzkrātos ECB, tad bankām sāktu trūkt līdzekļu ekonomikas kreditēšanai, sacīja Dombrovskis.
Arī Paneta uzsvēra, ka jāatrod ērts veids digitālā eiro lietošanai, vienlaikus nodrošinot, lai tas nekļūst pārāk populārs un neizspiež bankas no tirgus.
Vienlaikus Dombrovskis uzsvēra, ka droši digitālie maksājumi nostiprinās eiro lomu ekonomikā, kas palīdzēs tās izaugsmei.
Dombrovskis atzīmēja, ka šim maksāšanas līdzeklim jābūt pieejamam visās eirozonas valstīs, bet vēl jādomā, kur tas varētu būt obligāti izmantojams, kur brīva izvēle. Piemēram, lielveikalos, aptiekās, citās līdzīgās vietās, digitālajam eiro būtu jābūt par obligāti akceptējamu maksāšanas līdzekli, savukārt mazajiem uzņēmējiem digitālo eiro uzspiest nevajadzētu, ja tas tiem rada papildu izmaksas.
"Digitaleurope" ģenerāldirektore Sesīlija Bonfelde-Dāla sacīja, ka, gatavojoties digitālā eiro ieviešanai, pilsoņiem būs rūpīgi jāskaidro, kādi tam būs ieguvumi, un ka turpmāk maksājumu sistēmā pastāvēs kombinācija starp elektronisko valūtu un taustāmo valūtu.
Bonfelde-Dāla atzina, ka jau patlaban privātajā sektorā ir spēcīgas inovācijas elektronisko maksājumu sistēmās, tāpēc arī digitālā eiro ieviešanu varētu veidot kā publiskās un privātās partnerības projektu, privātajam sektoram piedaloties ar saviem tehnoloģiju un drošības risinājumiem.
Arī Dombrovskis sacīja, ka digitālā eiro izplatītāji būs komercbankas, nevis ECB, kas būs tikai maksājumu sistēmas operators. Tāpat Dombrovskis piekrita, ka privātā sektora iesaiste projektā ir būtiska.
Bonfelde-Dāla piebilda, ka sākotnēji digitālā eiro ieviešana varētu sākties ar nelieliem soļiem - vienu kontu, nelielu pieejamo digitālā eiro summu katram iedzīvotājam. Bonfelde-Dāla pauda pārliecību, ka risinājumi tiks piedāvāti jau šovasar.