Ukrainas amatpersonas izteikušās, ka nu jau uz vienas rokas pirkstiem varot saskaitīt termoelektrostacijas un hidroelektrostacijas, kas nav vai nu pilnīgi iznīcinātas, vai kurām nav nodarīti būtiski postījumi. Pagājušajā nedēļā nozīmīgi postījumi tika nodarīti termoelektrostacijai Kijivas pievārtē, savukārt Ukrainas otrajā lielākajā pilsētā Harkivā iebrucēju triecienos nopostītas visas trīs lielākās elektrostacijas.
BBC ziņo, ka 22. martā Harkivas piektajai termoelektrostacijai trāpīja piecas ienaidnieka raķetes, izpostot turbīnas, ģeneratorus, transformatorus. Nedēļu pēc tam atkal sekojuši triecieni pa šo pašu un arī citām elektrostacijām. Kopš Krievijas pilnā mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma pa šo elektrostaciju piedzīvoti seši triecieni. Tās direktora vietnieks Ihors Orlovskis stāsta BBC, ka martā piedzīvotais trieciens bijis ne tikai lielākais, bet arī demoralizējošs. Inženieri veselu gadu bija atjaunojuši vienu termoelektrostacijas daļu, kur atsākta elektrības ražošana. Taču pēc divām nedēļām sekojuši Krievijas raķešu triecieni, kuros sagrauts viss, kas tika atjaunots.
Avoti Ukrainas energosektorā apliecina, ka krievu triecieni pēdējā laikā kļuvuši daudz precīzāki un postošāki. Pastāv aizdomas, ka tos palīdzējuši organizēt Krievijas specdienestu aģenti. Turklāt tagad tiekot izmēģināta jauna taktika, ka pa vienu un to pašu vietu tiek raidītas pat piecas, sešas vai pat septiņas raķetes. Un tādā gadījumā postījumi ir milzīgi.
"Krievu taktika ir mainījusies – diemžēl ne mums par labu. Šo masīvo triecienu rezultātā mūsu ilgstošie centieni atjaunot un remontēt elektrostacijas tikuši sagrauti pāris dienu laikā," intervijā CNN stāsta Ukrainas enerģētikas ministra vietniece Svetlana Grinčuka. Arī Kijivā bāzētā Energorūpniecības pētījumu centra direktors Oleksandrs Harčenko uzskata, ka Krievija no 22. marta sākusi izmantot jaunu taktiku: "Jaunā stratēģija ir masīvu raķešu triecienu izmantošana pa konkrētiem mērķiem, kad liels skaits raķešu un dronu vienlaikus tiek raidīti pa ļoti ierobežotu mērķu skaitu."