"Nav svarīgi, vai kalendārā ir 2014.gada 31.decembris vai 2015.gada 1.janvāris, mēs no Francijas gaidām lēmumu. Mūs apmierina jebkurš notikumu attīstības variants: vai nu Mistral, vai arī visas ieguldītās naudas atdošana," žurnālistiem pavēstīja Borisovs, piebilstot, ka ņemot vērā pašreizējo situāciju, otrs variants "varbūt ir pat vēlamāks".
Francija 2011.gadā piekrita uzbūvēt un pārdot Krievijai divus Mistral klases desantkuģus. Atbilstoši sākotnējam plānam pirmo kuģi bija paredzēts piegādāt oktobrī vai novembrī, bet otro - 2015.gadā. Taču, ņemot vērā situāciju Ukrainā, Francija tika pakļauta lielam starptautiskās sabiedrības spiedienam attiecībā uz šo darījumu, un septembrī tā atlika pirmā Mistral klases kuģa piegādi.
Atteikšanās nodot Krievijai Mistral klases kuģus ir pierādījums tam, ka Francija nepiegādā ieročus "nesaprotams, kam", intervijā raidorganizācijai RFI šonedēļ atzina Francijas aizsardzības ministrs Žans Īvs Ledriāns.
Vēl 5.decembrī viņš sacīja, ka Francija, iespējams, Krievijai vispār nepiegādās tai uzbūvētos kuģus.
"Pagaidām mēs nevaram veikt piegādes, iespējams, mēs tās nevarēsim veikt vispār," atzina ministrs.
Krievija februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.