Eksperti pie sliktajiem rezultātiem vaino nesen izskanējušo korupcijas skandālu un sabiedrības neapmierinātību ar lēno vakcīnu izplatīšanu.
Vēsturiski sliktākie
Lai gan vēlēšanu rezultāti pirmdien vēl tika apkopoti un precizēti, Vācijas politikas vērotāji norādīja, ka aizvadīto gadu valsts politikā dominējošā CDU ir uzrādījusi vēsturiski sliktāko rezultātu abās pašvaldībās. Sākotnējie rezultāti liecināja, ka Bādenē-Virtembergā par CDU nobalsoja apmēram 24%, bet Reinzemē-Pfalcā – nepilni 28%.
Jāatzīmē gan, ka abu federālo zemju premjeri jau iepriekš bija no citām partijām un Bādenē-Virtembergā amatu saglabās ''zaļo'' politiķis Vinfrīds Krečmans, bet Reinzemē-Pfalcā – sociāldemokrāte Malu Dreijere.
Tradicionāli šo federālo zemju rezultāti Vācijā tiek uzskatīti par barometru, kas sniedz priekšstatu par to, kā varētu izvērsties rudenī paredzētās Bundestāga vēlēšanas. Deutsche Welle politikas analītiķe Mihaela Kīfnere uzskata, ka rezultāti demonstrē vācu politikas ''fragmentāciju'' un gados jaunāko vēlētāju neapmierinātību ar centrālās valdības un CDU lēno pieeju vakcinācijai.
Mediji norāda, ka arī pagājušajā nedēļā Vācijā skaļi izskanējušais masku iepirkuma skandāls, kurā CDU un tās māsas partijas CSU politiķi tiek vainoti peļņas gūšanā no sejas masku pārdošanas līgumiem, visticamāk, arī negatīvi ietekmēja jau apsūbējušo partijas spožumu.
CDU ģenerālsekretārs Pauls Cīmiaks atzinis, ka rezultāti ir sagādājuši vilšanos, taču, viņaprāt, tas saistīts ar konkurējošo partiju kandidātiem, nevis pašām partijām. ''Mēs redzam, ka krīzes laikā vēlētāji uzticas jau esošajiem līderiem,'' izdevumam Deutsche Welle sacījis politiķis.
''Ir risks, ka mēs esam zaudējuši saikni ar cilvēkiem,'' atzinis CDU deputāts Kajs Vitakers.
Valdība bez CDU
Pandēmija Vācijā pērn CDU palīdzēja, un partija pieredzēja pat sabiedrības uzticības pieaugumu. Taču skandāli, nogurums no ierobežojumiem, ilggadējās līderes pakāpeniskā atkāpšanās no varas vadošo politiķu pārākumu sāka irdināt. Lai gan partijas popularitāte pērn bija izteikti svārstīga un, kā min eksperti, cieši saistīta ar vīrusa uzliesmojumiem un ierobežojumiem, pēdējās YouGov veiktās aptaujas liecina, ka 2020. gada septembrī Merkeles valdības rīcību atbalstīja 63%, bet šogad martā tikai 35%. Savukārt pati partija, kā liecina BBC, gada laikā zaudējusi apmēram septiņus procentpunktus vispārējā sabiedrības atbalsta.
Tāpat, kā raksta izdevums The Local, arī kancleres potenciālais aizvietotājs no CDU Armīns Lašets nav iekarojis nedz partijas, nedz plašākās sabiedrības uzticību.
Lai gan pirms Bundestāga vēlēšanām ir vēl divas reģionālās vēlēšanas, mediji vēsta, ka politiskie pretinieki un sabiedrotie jau apsver potenciālo nākamo valdību bez CDU. ''Šī ir laba diena, jo tā demonstrē, ka Vācijā var izveidot valdību bez CDU,'' aģentūrai DPA, uzzinot aizvadītās nedēļas nogales vēlēšanu rezultātus, sacījis sociāldemokrātu partijas kanclera amata kandidāts un tagadējais finanšu ministrs Olafs Šolcs. Savukārt ''zaļās'' partijas vadītājs Roberts Habeks sacījis, ka viņa politiskais spēks ''rezultātus uztvers kā ceļavēju Bundestāga vēlēšanām''.
Jau iepriekš Vācijā izskanējis, ka nākamā valdība varētu novirzīties no Merkeles strikti uzturētā centristu kursa un kļūt izteikti kreisāka ar ''zaļo'' un sociāldemokrātu politiķiem priekšgalā.