Prasību pret Latviju par Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) nepildīšanu EK iesniedza 2022.gada 8.jūlijā. EK lūdza tiesu konstatēt, ka Latvija, nepieņemdama visus normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Direktīvas par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi 124.panta 1.punktu, vai katrā ziņā nepaziņodama šos aktus EK, nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šī direktīva.
EK norādīja, ka saskaņā ar LESD 288.panta trešo daļu dalībvalstīm jāpieņem noteikumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu direktīvu transponēšanu valsts tiesību sistēmā šajās direktīvās noteiktajos termiņos, un šie noteikumi nekavējoties jāpaziņo EK.
Direktīvas mērķis ir ieviest tādu iekšējo tirgu elektronisko sakaru tīklos un pakalpojumos, kas rada ļoti augstas veiktspējas tīklu izvēršanu un ieviešanu, noturīgu konkurenci, elektronisko sakaru pakalpojumu sadarbspēju, pieejamību, tīklu un pakalpojumu drošību un labumu galalietotājam.
Tāpat direktīvas mērķis ir ar pilnvērtīgas konkurences un izvēles palīdzību visā Eiropas Savienībā nodrošināt kvalitatīvus, lētus, publiski pieejamus pakalpojumus, novērst apstākļus, kuros tirgus nepietiekami apmierina galalietotāju vajadzības, tostarp galalietotāju ar invaliditāti vajadzības, lai viņi varētu piekļūt pakalpojumiem vienlīdzīgi ar citiem, un noteikt nepieciešamās galalietotāju tiesības.
Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji aģentūru LETA informēja, ka kodeksa pārņemšana līdz 2020.gada 21.decembrim, ņemot vērā tā apjomu un tvērumu (127 panti un 13 pielikumi), Latvijai, tāpat kā citām ES dalībvalstīm, prasīja ievērojami vairāk laika nekā ierasts, un to izstrādes laikā norādīja gan Latvija, gan citas dalībvalstis.
Ministrijā atzīmē, ka kodeksa pilnīgai pārņemšanai Latvijā bija jāizstrādā ne tikai jauns Elektronisko sakaru likums, bet arī vairāki Ministru kabineta (MK) un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) noteikumi, papildinot, ka kopumā Elektronisko sakaru likumā ir dots deleģējums 19 MK un 25 SPRK noteikumiem.
Latvijas ieskatā kodekss pilnībā tika pārņemts 2022.gada 15.novembrī.
SM norāda, ka uzreiz pēc kodeksa pieņemšanas 2018.gada 11.decembrī SM izveidoja darba grupu, kas uzsāka jauna Elektronisko sakaru likumprojekta izstrādi. Sākotnējās likumprojekta redakcijas izstrādei, ņemot vērā tā apjomu un tvērumu, kā arī saskaņošanas procesam nepieciešamo laiku, bija nepieciešams vairāk nekā gads.
Lai nodrošinātu nozarē aktuālajai situācijai atbilstošu regulējuma izstrādi attiecībā uz elektronisko sakaru tīklu būvniecību, datu apstrādi un citiem jautājumiem, kas nebija tieši saistīti ar kodeksa prasībām, likumprojektā tika iekļautas arī citas nozarei būtiskas normas. Vienlaikus par šo normu saturu un redakciju notika ļoti aktīvas diskusijas, tika saņemti pretrunīgi priekšlikumi un iebildumi. Nepieciešamība līdzsvarot visu iesaistīto pušu intereses arī ievērojami pagarināja likumprojekta saskaņošanas procesu, skaidro SM.
Elektronisko sakaru likuma projektu SM valdībai apstiprināšanai iesniedza 2021.gada 23.augustā, savukārt valdība likumprojektu apstiprināja 2021.gada 19.oktobra sēdē. Likumprojekts tika nosūtīts Saeimai 2021.gada 27.oktobrī, tā izskatīšana un apstiprināšana Saeimā prasīja vairāk laika nekā ierasts, jo prioritāri tika risināti jautājumi saistībā ar ģeopolitiskajiem un sociālajiem izaicinājumiem.
Pēc tam Elektronisko sakaru likuma trešais lasījums Saeimā notika 2022.gada 2.jūnijā. Valsts prezidents Egils Levits 2022.gada 9.jūnijā nosūtīja Saeimai otrreizējai caurlūkošanai 2.jūnijā pieņemto Elektronisko sakaru likumu, lai nodrošinātu personas datu saglabāšanas regulējuma atbilstību ES tiesu aktuālajai judikatūrai, iestrādājot likumā ar kodeksa pārņemšanu nesaistītas papildu normas.
Otrreizēja likumprojekta caurlūkošana Saeimas Prezidija sēdē notika 2022.gada 16. un 17.jūlijā. Elektronisko sakaru likums izsludināts 2022.gada 28.jūlijā.
SM skaidro, ka Elektronisko sakaru likuma izstrādi un saskaņošanu sākotnēji ietekmēja Covid-19 pandēmija, savukārt vienlaikus ar Elektronisko sakaru likuma izskatīšanu Saeima risināja jautājumus saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, nelegāliem bēgļiem no Baltkrievijas, kā arī nepieredzēto energoresursu cenu kāpumu.
Minētie apstākļi būtiski ietekmēja likumprojekta izstrādes un virzības gaitu. Latvijas valdība un Saeima, rīkojoties esošo administratīvo resursu ietvaros, primāri risināja neatliekamus un valstij vitāli svarīgus jautājumus, kas ietekmēja citu normatīvo aktu, tostarp Elektronisko sakaru likumprojekta procesuālo virzību, līdz ar to objektīvi pagarinājās arī kodeksa prasību ieviešana, papildina SM.
Ministrijā informē, ka par kodeksa prasību nepārņemšanu nacionālajā regulējumā līdz 2020.gada 21.decembrim EK uzsāka tiesvedību arī pret Īriju, Poliju, Portugāli, Slovēniju un Latviju. Spriedumi lietās pasludināti ceturtdien, 14.martā, attiecīgi nosakot soda naudas Īrijai - 4,5 miljoni eiro, Polijai - 4,05 miljoni eiro, Portugālei - 2,8 miljoni eiro un Slovēnijai - 800 000 eiro.
pievienots Satiksmes ministrijas komentārs no 6.-16.rindkopai