Preses konferencē Sunaks sacīja, ka termiņu, līdz kuram būs atļauts iegādāties jaunus ar benzīnu un dīzeļdegvielu darbināmus auto, atliek no 2030. līdz 2035.gadam, padara mazāk stingru aizliegumu attiecībā uz jaunām māju gāzes centrālapkures sistēmām, kam bija jāstājas spēkā 2035.gadā, kā arī atsakās no prasības māju īpašniekiem uzlabot īpašumu energoefektivitāti.
Kā norādīja premjers, solījums līdz 2050.gadam samazināt Apvienotās Karalistes siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju līdz nullei paliek spēkā, taču tiks īstenota "pragmatiskāka, samērīgāka un reālistiskāka pieeja".
Sunaks arī noraidīja priekšlikumus ieviest aviācijas nodokli, pasākumus auto koplietošanas veicināšanai, kā arī nodokli gaļai.
Lai sasniegtu nulles emisiju mērķus, valdība būvēs vairāk vēja parku un kodolreaktoru, investēs jaunās zaļajās tehnoloģijās un ieviesīs jaunus pasākumus dabas aizsardzībai.
Pārejā uz zaļo ekonomiku Lielbritānija ir apsteigusi daudzas pasaules valstis, tomēr pārāk strauja procesa rezultātā var zust tautas atbalsts, skaidroja premjers.
"Kā gan var būt pareizi, ka Lielbritānijas pilsoņiem tagad stāsta, ka ir jāupurē pat vairāk nekā citiem," vaicāja premjers.
Sunaks jau šonedēļ skaidroja, ka valstij jācīnās pret klimata pārmaiņām, nesodot darba ņēmējus un patērētājus.
"Pārāk daudzus gadus (..) politiķi nav bijuši godīgi attiecībā pret izmaksām un kompromisiem. Tā vietā viņi ir izvēlējušies vieglāko ceļu, apgalvojot, ka mēs varam saņemt visu," otrdien norādīja Sunaks.
Lielbritānijas konservatīvie ir atklāti pārskatījuši savus solījumus klimata pārmaiņu jomā pēc jūlijā notikušajām papildvēlēšanām, kuru rezultātus daudzi interpretē kā izpausmi vēlētāju neapmierinātībai ar nodokli automobiļiem ar dzinējiem, kas piesārņo vidi. Daži toriji uzskata, ka atkāpšanās no zaļās politikas palīdzēs iegūt balsis pirms parlamenta vēlēšanām, kas paredzētas nākamā gada beigās.
"Mēs neizglābsim planētu, novedot britu tautu līdz bankrotam," uzsvērusi iekšlietu ministre Sjuela Breivermane.