Viņi abi ir apsūdzēti noziegumos pret cilvēci, uz kuriem neattiecas noilgums. Ņemot vērā, ka B. Makutinovičs un V. Razvodovs ir Krievijas pilsoņi, viņi netiks izdoti Lietuvai, jo Krievijas konstitūcija aizliedz tās pilsoņu izdošanu ārvalstīm. Līdz ar to viņus iespējams apcietināt vienīgi gadījumā, ja bijušie omonieši ieradīsies kādas Eiropas Savienības valsts teritorijā.
Kā atzīmē aģentūra, abi bijušie omonieši ir apsūdzēti noziedzīgu darbību pret Lietuvu veikšanā periodā no 1991. gada janvāra līdz augustam. Lietuva šajā laikā jau bija pasludinājusi neatkarību no PSRS, tomēr valsts neatkarību vēl neatzina nedz padomju varas iestādes, nedz starptautiskā sabiedrība un faktiski republikā izveidojās divvaldība.
Konflikts saasinājās 1991. gada janvārī, kad padomju desantnieki ieņēma virkni objektu Viļņā, bet pēc tam kopā ar Alfas kaujiniekiem, ar bruņutehnikas atbalstu, arī Viļņas televīzijas centru, kuru aizstāvēja tūkstoši neapbruņotu cilvēku. Uzbrukuma telecentram rezultātā gāja bojā 15 cilvēki, ieskaitot vienu no Alfas kaujiniekiem, daudzi tika ievainoti.
Savukārt kādreizējos Viļņas OMON komandierus Lietuva apsūdz par uzbrukumiem un civilpersonu slepkavībām. Viļņas un Rīgas omonieši nodarbojās ar uz Lietuvas un Latvijas robežās uzstādīto muitas posteņu iznīcināšanu un uzbrukuma Medininku postenim laikā nogalināja septiņus cilvēkus. Par šo noziegumu 2011. gadā Lietuvā jau tika notiesāts bijušais omonietis Konstantīns Mihailovs.
Lietuva daudzkārt ir mēģināja saukt pie atbildības arī K. Mihailova kolēģus, tomēr līdz šim panākumus nav guvusi, jo Krievija atsakās izdot šos cilvēkus.
Kā vēsta izdevums Obzor, Lietuvas varas iestādes jau ir izdevušas Eiropas orderus bijušo omoniešu Česlava Mļiņņika, Andreja Laktionova un Aleksandra Rižova arestam. Analoģisks orderis tika izdots arī bijušā Alfas komandiera Mihaila Golovatova arestam, tomēr 2011. gadā noskaidrojās, ka viņš bez problēmām saņēmis Šengenas vīzu un netraucēti apmeklē Eiropas Savienību (izrādījās, ka viņa uzvārda rakstība vīzā neatbilst rakstībai orderī). 2011. gada jūlijā M. Golovatovs tomēr tika apcietināts Austrijā, tomēr drīz vien pēc tam varas iestādes atbrīvoja viņu, ļaujot atgriezties Maskavā. Atbildot Lietuvai, kura centās panākt bijušā Alfas komandiera izdošanu, Vīne paziņoja, ka Viļņa nav iesniegusi pietiekami pārliecinošus materiālus par M. Golovatova vainu.