Lietuva vēlas nopratināt Gorbačovu 1991.gada 13.janvāra lietā

gada 13.janvārī ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni un Televīzijas un radio komiteju un pārtrauca televīzijas un radio raidījumus. No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki un vairāki simti tika ievainoti.Lietuvas Ģenerālprokuratūra nosūtījusi Krievijas Federācijai oficiālu lūgumu par tiesisko palīdzību Gorbačova nopratināšanā, teikts tās izplatītajā paziņojumā.Ģenerālprokuratūrā izveidotā jaunā šīs lietas izmeklēšanas grupa saskaņā ar jauno Lietuvas Kriminālkodeksa redakciju atsākusi arī iepriekš pārtraukto pirmstiesas izmeklēšanu attiecībā uz divām personām, kuru vārdi paziņojumā netiek minēti.Viļņas apgabala tiesa 1999.gada augustā notiesāja sešas padomju laika amatpersonas par to lomu šajos notikumos, piespriežot bijušajam Lietuvas un Padomju Savienības Komunistiskās partijas līderim Burokevičam 12 gadu cietumsodu, bet viņa līdzgaitnieku Jozu Jermalaviču notiesājot ar brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem.Tiesa atzina viņus par vainīgiem pretvalstisku organizāciju veidošanā un darbībā, atklātos aicinājumos vērsties pret Lietuvas suverenitāti, kā arī līdzdalībā daudzu cilvēku nogalināšanā vainu pastiprinošos apstākļos. Pārējie apsūdzētie saņēma īsākus cietumsodus.Tomēr Lietuvai līdz pat šim laikam nav izdevies saukt pie atbildības ģenerāli Vladimiru Ushopčiku, kura komandētie karavīri piedalījās 1991.gada 13.janvāra uzbrukumā Viļņas televīzijas tornim. Viņš vēlāk kļuva par Baltkrievijas aizsardzības ministra vietnieku, un Minska nav viņu izdevusi Lietuvai.Pagājušā gada nogalē pieņemtie grozījumi Lietuvas kriminālkodeksā paredz, ka noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem nav noilguma un maksimālais sods par tiem var būt mūža ieslodzījums, turklāt apsūdzētos var saukt pie atbildības arī neklātienē, ja nav iespējams panākt viņu izdošanu.Lietuva arī mudinājusi Kremli nosodīt 13.janvāra slaktiņu. Premjerministram Andrjum Kubiļum tiekoties ar Krievijas valdības vadītāju Vladimiru Putinu pagājušajā pavasarī Maskavā, panākta noruna veidot uzticēšanās forumus, kuros varētu atklāti diskutēt par sarežģītiem un sasāpējušiem vēstures jautājumiem, līdz tiktu panākts risinājums, kas apmierina abas puses.13.janvāra lietā kopumā figurē 23 apsūdzētie, tai skaitā 21 Krievijas pilsonis un divi Baltkrievijas pilsoņi. Viņu aizturēšanai izdoti arī Eiropas aresta orderi.Šai krimināllietā ir 455 sējumi, tajā jau nopratināti vairāk nekā 3000 liecinieki, veikts pāri par 1200 ekspertīzēm un 180 kratīšanas.