Valsts zinātniskās pētniecības institūtos strādājošo zinātnieku algu apakšējo robežu ieteikts paaugstināt līdz 702,90 eiro. Šobrīd zinātniskajiem darbiniekiem un pētniekiem algu apakšējā robeža ir 468,60 eiro, tātad tā celtos par 50%, bet vadošajiem pētniekiem tā no pašreizējiem 553,80 eiro pieaugtu par 27%.
"Gribam sabalansēt zinātnes un pētniecības institūciju darbinieku un doktorantu algu un stipendiju sistēmu. Kopš pagājušā gada oktobra esam palielinājuši stipendijas doktorantiem, attiecīgi jāpieaug arī jauno zinātnieku algām, lai jauni cilvēki būtu motivēti iegūt zinātnisko grādu un sākt zinātnieka karjeru," norādījusi izglītības un zinātnes ministre Audrone Pitrēniene.
Ministrija atgādinājusi, ka no oktobra doktorantu stipendijas pieaugušas par ceturto daļu - šobrīd pirmajā gadā doktoranti stipendijā saņem 395,20 eiro, bet turpmākajos studiju gados - 456 eiro. No 2017.gada janvāra doktorantu stipendijas plānots palielināt vēl par 20%.
"Esam ierosinājuši paaugstināt zinātnieku amata algu minimumu, bet gan zinātniekus, gan institūtu vadītājus mudinām orientēties uz maksimumu un arī aktīvi piedalīties projektu konkursos," pastāstījusi viceministre Svetlana Kauzoniene.
Pašlaik zinātnisko institūtu darbinieku darba samaksas kārtība nosaka, ka zinātniskajiem darbiniekiem amata algu augšējā robeža ir 859,10 eiro, bet vadošajiem zinātniekiem - 1128,90 eiro par slodzi. Atkarībā no katras institūcijas finansiālajām iespējām zinātniekiem var tikt maksāts līdz pat 300% amata algas.