AES būvējis Krievijas uzņēmums Rosatom un tās finansēšanai Maskava piešķīrusi 10 miljardus dolāru lielu aizņēmumu.
Pret tās būvniecību īpaši aktīvi iestājusies Lietuva, kuras galvaspilsētas Viļņa no jaunās AES atrodas tikai 50 kilometru attālumā.
"Šīs ir vēsturisks brīdis. Valsts kļūst par kodollielvalsti," paziņojis Lukašenko. "Astravjecas atomelektrostacija ir jauns solis nākotnē pretī valsts enerģētiskajai drošībai."
Baltkrievija jauno AES iedarbināja jau otrdien, uz ko Viļņā reaģēja, apturot komerciālu elektroenerģijas apmaiņu starp Baltkrieviju un Lietuvu.
Jaunā AES pretrunīgi tiek vērtēta arī pašā Baltkrievijā, kas savulaik cieta no Černobiļas AES 1986.gada katastrofas.
Viens no baltkrievu opozīcijas līderiem Andrejs Saņņikovs tviterī norādījis, ka Astravjecas AES ir "ģeopolitisks ierocis" Lukašenko un Kremļa rokās pret Eiropas Savienību (ES) un "radioaktīvs drauds Baltkrievijai un Eiropai".
Baltkrievijā kopš 9.augusta turpinās protesti pret prezidenta vēlēšanu viltošanu.
Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās 9.augustā līdzšinējais valsts galva Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, bet opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska - 10,1%, taču opozīcija uzskata, ka vēlēšanu rezultāti ir viltoti un vēlēšanās pārliecinoši uzvarējusi Tihanovska.
Vēlēšanu rezultātus atteikusies atzīt arī Eiropas Savienība un citas rietumvalstis.