Tomēr ES (tolaik Eiropas Ekonomiskās kopienas) valdību līderu konferencē 1991.gadā šī ideja tikusi bloķēta, piektdien Austrijas laikrakstā Tiroler Tageszeitung publicētajā intervijā teicis Junkers, kas ir Eiropas visilgāk amatā esošais premjerministrs - viņš šajā amatā ir kopš 1995. gada. No 1989. līdz 2009. gadam Ž. K. Junkers bija Luksemburgas finanšu ministrs.
"Francija vienmēr to ir atbalstījusi, bet Vācija, un arī Austrija, bijusi mazāk aizrautīga," norāda Ž. K. Junkers.
"[Eiro zonas] pamata struktūrai trūkst līdzsvara, jo nav strikti organizētas ekonomikas politikas koordinācijas, kas tagad ir jāizlabo," klāstīja Ž. K. Junkers.
Viņš prognozēja, ka notiks ievērojama iejaukšanās dalībvalstu neatkarībā. "Ekonomiskā valdība bez pilnvarām valstu līmenī būtu kā nedzīvi dzimis bērns," izteicās Luksemburgas premjerministrs.
Kā piemēru viņš minēja situāciju, kad valsts A nodokļus palielina, bet valsts B - pazemina. "Vai būs iespējams, ka eiro zonas dalībvalsts palielina savu pievienotās vērtības nodokli (PVN), nekonsultējoties ar citām valstīm, kā to, piemēram, izdarīja Vācija 2005.gadā? Vai ir iespējams, ka Francijā darba nedēļa ir 35 stundas gara, bet citās valstīs - 40 stundas?" viņš uzskaitīja piemērus, kuros trūkst vienotas politikas.
Koordinējot ekonomikas politiku, ir būtiski, "ka neviens nevar pieņemt lēmumus par ekonomikas politiku, kas skar arī citus, nepanākot ar viņiem vienošanos," uzsvēra eiro grupas vadītājs.
Šonedēļ par vienotas eiro zonas ekonomiskās valdības izveidi runāja arī Francijas prezidents Nikolā Sarkozī un Vācijas kanclere Angela Merkele.
N. Sarkozī un A. Merkele trešdien nosūtīja kopīgu vēstuli Eiropas Savienības (ES) prezidentam Hermanam van Rompejam, kurā aicināja viņu kļūt par priekšsēdētāju eiro zonas ekonomiskajā valdībā, kuru veidotu eiro zonas valstu un valdību vadītāji.
Abi ES lielāko ekonomiku līderi pauda cerību stiprināt koordinētu finanšu plānošanu 17 valstu blokā, kurā vienotā valūta ir eiro, bet kuram jāstājas pretī pieaugošajai parādu krīzei.