Senāta vēlēšanās, kurās tika izraudzīts 171 no 348 parlamenta augšpalātas locekļiem, Makrona partija izcīnīja tikai 28 vietas. Līdz šim partijai bija 29 vietas Senātā.
Nesen izveidotajai Republique En Marche, kura izcīnīja spīdošu uzvaru parlamenta apakšpalātas vēlēšanās jūnijā, šīs bija pirmās Senāta vēlēšanas. Partija cerēja izcīnīt 50 vietas parlamenta augšpalātā.
Tomēr Senāta vēlēšanu iznākums, domājams, daudz neietekmēs Makrona iespējas īstenot iecerētās ekonomiskās reformas.
Senātam ir tiesības aizkavēt valdības izstrādātos likumprojektus, taču strupceļa situācijā galavārds pieder parlamenta apakšpalātai, kuru kontrolē Makrona partija.
Senāts netiek ievēlēts tiešās vēlēšanās. To ievēl aptuveni 75 000 cilvēku liela elektoru kolēģija, kuru veido municipalitāšu mēri, kā arī vietējo un reģionālo padomju deputāti. Ņemot vērā, ka Makrona partija tika izveidota tikai pagājušā gada aprīlī, tā vēl nav nostiprinājusies reģionos.
Par Senāta vēlēšanu lielākajiem uzvarētājiem var uzskatīt Republikāņu partiju, kurai izdevies savu pārstāvniecību palielināt no 142 līdz 159 vietām.
Labi klājies arī sociālistiem, kas piedzīvoja smagu sagrāvi parlamenta apakšpalātas vēlēšanās jūnijā. Partija izcīnījusi 81 vietu Senātā.
Vēlēšanu rezultāti atspoguļo vairākas problēmas, ar ko nācies saskarties Makrona partijai pēc nākšanas pie varas.
Kopš uzvaras prezidenta vēlēšanās Makrona reitingi ir kritušies un partija saskārusies ar grūtībām pāraugt par nacionālu spēku. Vairāki valdības politiskie lēmumi izpelnījušies kritiku, sevišķi, finansējuma samazināšana vietējām un reģionālajām varasiestādēm par 300 miljoniem eiro.
Senāts varētu sarežģīt Makrona ieceri līdz 2018.gada vidum izdarīt grozījumus Francijas konstitūcijā, tostarp par trešdaļu samazinot vietu skaitu parlamentā.
Lai to paveiktu, Makronam būtu nepieciešams trīs piektdaļu deputātu atbalsts abās parlamenta palātās jeb 555 balsis. Pašreiz Makronu atbalsta aptuveni 400 deputāti parlamenta apakšpalātā, tostarp 313 no Republique En Marche. Tas nozīmē, ka Makronam vēl būtu nepieciešams 160 senatoru atbalsts.
Taču Makrons jau paziņojis, ka nepieciešamības gadījumā varētu nodot konstitūcijas grozījumus balsošanai referendumā.
ups