"Šogad, pēc intensīvām debatēm par to, kādai būtu jābūt mūsu valsts nākotnei, rodas sajūta, ka cilvēki sāk satuvināties un apvienoties, jūtot nākotnē gaidāmās iespējas," norādījusi premjere, kas pati atbalstīja palikšanu blokā, bet marta nogalē oficiāli ievadīja izstāšanās procesu, informējot par to Briseli.
"Savā būtībā šī valsts ir viena liela cilvēku un tautu kopība ar lepošanās vērtu vēsturi un spožu nākotni," viņa uzsvērusi. "Paturot prātā iespējas, kas (..) izriet no mūsu lēmuma atstāt Eiropas Savienību un iekļauties pasaulē, [jāatzīst, ka] mūs spēj vienot mūsu kopīgās intereses, kopīgie centieni un, pāri visam, mūsu kopīgās vērtības."
Laikraksts The Sunday Telegraph, atsaucoties uz pētniecības kompāniju Orb International, vēsta, ka atbalsts Brexit britu sabiedrībā sasniedzis augstāko līmeni piecu mēnešu laikā - 55%.
"Kopš novembra britu sabiedrība pamazām apradinājusies ar Brexit ideju," spriedis Orb International izpilddirektors Džonijs Hīlds. "Tomēr - atšķirībā no referenduma kampaņas laika - sabiedrību aizvien vairāk satrauc ne tik daudz imigrācija kā brīvā tirdzniecība."
Lielbritānijas premjere, kas pati ir anglikāņu vikāra meita, savā Lieldienu uzrunā uzsvērusi arī kristietības lomu britu sabiedrības dzīvē un aicinājusi paturēt prātā arī tos kristiešus un reliģiskās minoritātes visā pasaulē, kam nav nodrošinātas tādas brīvības kā britiem un kuri savu ticību piekopj "slepenībā un nereti arī bailēs".
Notars
TrollisJT