Viņa tajā stājās 2016. gada vasarā pēc tam, kad vairākums Lielbritānijas pilsoņu referendumā nobalsoja par Brexit jeb izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).
Meja demisionēja, jo nespēja pārliecināt likumdevējus atbalstīt viņas un ES panākto šķiršanās vienošanos, kas ļautu Lielbritānijai atstāt bloku uz skaidru noteikumu pamata un mazinātu izstāšanās negatīvās sekas. Cilvēkam, kas nāks Mejas vietā, priekšā būs gandrīz vai neiespējamā misija – novērst bezvienošanās Brexit.
Sašķēla partiju vēl vairāk
2016. gada 23. jūnijā niecīgs vairākums – 52% – britu no balsojušajiem referendumā lēma par labu Apvienotās Karalistes krasākajai ģeopolitiskā kursa maiņai pēckara periodā – aiziešanai no ES, kurai valsts pievienojās 1973. gadā. Tas bija šoks daudziem, pat tiem, kas pirms referenduma skaļi iestājās par Brexit. Jo retais patiešām ticēja, ka izstāšanās atbalstītāji gūs virsroku.
Taču tas notika, un Brexit referenduma iniciatoram – toreizējam konservatīvo premjeram Deividam Kemeronam – nācās atkāpties. Konservatīvās partijas biedri par Kemerona pēcteci izraudzījās toreizējo iekšlietu ministri Meju.
Neraugoties uz saviem nereti eiroskeptiskajiem uzskatiem, Meja pirms referenduma bija to valdības ministru vidū, kas atbalstīja Kemerona kampaņu par Lielbritānijas palikšanu savienībā, tomēr viņa neaģitēja tik aktīvi kā valdības vadītājs. Pieredzējusī politiķe, kura pirmoreiz parlamentā tika ievēlēta 1997. gadā, cīņā uz Konservatīvās partijas vadītāja amatu sevi pieteica kā kandidātu, kas spēs apvienot sašķelto politisko spēku. Tomēr viņas trīs gadus ilgās valdīšanas laikā konservatīvie ir sašķēlusies vēl vairāk.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 6. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!