Eiropas Komisijas (EK) sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē un Lielbritānijas Brexit lietu ministrs Deivids Deiviss pirmdien Briselē atklās piekto sarunu kārtu, kas notiks pirms 19.oktobrī gaidāmā ES samita, kurā dalībvalstu līderiem jāizlemj, vai sarunās panākts pietiekams progress izstāšanās jautājumos, lai pārietu pie sarunām par Apvienotās Karalistes un bloka turpmākajām attiecībām, tostarp par savstarpējo tirdzniecību.
Tomēr prognozes ir drūmas, un EK prezidents Žans Klods Junkers atzinis, ka samita pozitīva lēmuma panākšanai būtu "nepieciešams brīnums".
Briseli īpaši satrauc Mejas iekšpolitisko pozīciju sašūpošanās pēc viņas runas Konservatīvās partijas kongresā.
Taču Meja, pirmdien uzrunājot parlamentu, gatavojas norādīt, ka sagaida spēju uzņemties "vadību un elastību" no pārējām 27 ES dalībvalstīm.
"Sagaidot nākamo kārtu, bumba ir viņu laukuma pusē. Tomēr ar optimismu sagaidu, ka mēs saņemsim pozitīvu atbildi," teikts Dauningstrītas iepriekš izplatītajā Mejas runas tekstā. "Esmu pārliecināta, ka pastardienas pareģi kļūdās."
Tomēr šaubas par Mejas nākotni premjerministres krēslā gaisinājušas cerības, ka viņas septembra runa Florencē, kas saturēja norādes uz iespējamo piekāpšanos no Londonas puses, varētu piešķirt sarunām "jaunu dinamiku".
Sākotnēji Barnjē pauda cerības, ka līdz oktobra beigām būtu iespējams panākt "pietiekošu progresu" sarunās par Lielbritānijas izstāšanos no ES, taču trīs svarīgākajos jautājumos par Lielbritānijā šobrīd dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām, par tā dēvēto izstāšanās rēķinu un par Īrijas un Ziemeļīrijas robežu sarunas faktiski nonākušas strupceļā.
Tomēr Londona vēlas sākt sarunas par abu pušu nākotnes attiecībām, tostarp par savstarpējo tirdzniecības līgumu, cik drīz vien iespējams.
"Ir visai mazticami, ka nākamo divu nedēļu laikā tiks panākts pietiekams progress," sarunā ar aģentūru AFP atzinusi kāda augsta ranga ES amatpersona, kas vēlējās saglabāt savu anonimitāti.
Tajā pašā laikā, kā norāda diplomāti, pastāv cerības, ka dalībvalstu līderi, "domājot par vēsturi", tomēr pieņem lēmumu pāriet uz sarunu nākamo fāzi.
Taču šāds lēmums būtu tiešā pretrunā gan ar Barnjē, gan ar Junkera, gan ar Eiropadomes priekšsēdētāja Donalda Tuska, gan ar Eiropas Parlamenta (EP) pausto nostāju.
Tomēr dalībvalstu galvaspilsētās pieaug bažas, ka Meja vairs nekontrolē situāciju pašas valdībā un ka tas tālākas sarunas ar Londonu var padarīt par neiespējamām.