"Es centīšos panākt labu risinājumu, bet ES un arī Vācijai būtu jāsagatavojas gadījumam, ja vienošanās netiek panākta," dienā, kad Vācija pārņem ES prezidējošās valsts pienākumus, Bundestāgā paziņoja Merkele.
Lielbritānija ES pameta 31.janvārī, un abām pusēm ir laiks līdz gada beigām, lai vienotos par savām turpmākajām attiecībām. Taču faktiski, lai jaunais tirdzniecības nolīgums un vispārējais nolīgums varētu stāties spēkā nākamā gada 1.janvārī, sarunu pusēm tas jāparaksta ne vēlāk kā oktobrī.
Šobrīd Apvienotā Karaliste joprojām atrodas ES iekšējā tirgus un muitas ūnijas sastāvā, ir spiesta pakļauties bloka tiesību normām un veikt iemaksas tā budžetā. Taču, ja pārejas perioda laikā vienošanos neizdosies panākt, tirdzniecību starp abām pusēm turpmāk regulēs Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) normas, kas paredz dažādas muitas barjeras.
Pirmdien Briselē sākas nākamā kārta ES un Lielbritānijas sarunās par abu pušu attiecībām pēc breksita. Plānots, ka intensīvas sarunas ilgs piecas nedēļas.
Pagaidām abas puses joprojām stingri turas pie līdzšinējām pozīcija, un Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons sestdien sacīja, ka Lielbritānija ir gatava pieņemt sekas, ja vienošanās netiks panākta.
Arī Merkele izteikusies asāk, kādā intervijā apšaubot, vai Londona vispār vēlas vienošanos.
Kivičs
krievs
ļuļa