Vispārējo lietu padomes darba kārtībā ir iekļauti tādi jautājumi kā Igaunijas prezidentūras ES Padomē prioritātes, 19.oktobra un 20.oktobra Eiropadomes sagatavošana un 22.jūnija un 23.jūnija Eiropadomes secinājumu īstenošana, kā arī Eiropas Komisijas (EK) nodomu vēstule par plānotajām iniciatīvām 2018.gadam.
Vispārējo lietu padomē Igaunija iepazīstinās ar savas prezidentūras četrām prioritātēm - atvērta un inovatīva Eiropas ekonomika, droša un neapdraudēta Eiropa, digitāla Eiropa un brīva datu plūsma, iekļaujoša un ilgtspējīga Eiropa. Latvija atbalsta Igauniju tās prioritāšu īstenošanā, kā arī apsveic prezidentūras apņemšanos rast līdzsvaru starp ES dalībvalstu dažādajām nostājām, tādejādi veicinot ES-27 vienotību.
Ministrijā norādīja, ka sanāksmē dalībvalstis arī tiks iepazīstinātas ar 19.oktobra un 20.oktobra Eiropadomes izvērstās darba kārtības projektu. Plānots, ka Eiropadome pievērsīsies migrācijas, iekšējās un ārējās drošības, aizsardzības digitālajiem, kā arī atsevišķiem ārlietu jautājumiem.
Prezidentūra informēs par 22.jūnija un 23.jūnija Eiropadomes lēmumu ieviešanu un paveikto tādās jomās kā drošība un aizsardzība, Parīzes nolīguma par klimata izmaiņām ieviešana, izaugsme, nodarbinātība, konkurētspēja, migrācija un digitālā Eiropa.
Vispārējo lietu padomē notiks diskusija par Eiropas Komisijas (EK) nodomu vēstuli, kurā izklāstīts EK redzējums par prioritārajiem jautājumiem 2018.gadā. EK nodomu vēstule sekoja pēc 13.septembrī EK prezidenta Žana Kloda Junkera teiktās runas Eiropas Parlamentā (EP) par stāvokli Savienībā.
Savukārt Vispārējo lietu padomes 50.panta formāta sanāksmē ES sarunvedis Mišels Barnjē informēs dalībvalstis par līdz šim paveikto Lielbritānijas izstāšanās no ES sarunās, kā arī tiks apstiprināts 19.oktobra un 20.oktobra Eiropadomes 50.panta formāta darba kārtības projekts.
Ministrijā vērsa uzmanību, ka Vispārējo lietu padomes sanāksmes notiek reizi mēnesī, un 2017.gada otrajā pusgadā to vada ES Padomes prezidējošā valsts Igaunija.
Vispārējo