Tomēr šāda ekonomiskā politika nav spējusi veicināt lielākās Grieķijas iedzīvotāju daļas materiālās situācijas uzlabošanos. Tas veicinājis sabiedrības labvēlību pret tiem politiskajiem spēkiem, kuri sola labāku dzīvi, tostarp vienoties ar starptautiskajiem aizdevējiem par līdzšinējo valsts fiskālās politikas maiņu, nodokļu samazināšanu un jaunu darbvietu radīšanu. Tomēr šāda ceļa izvēle rada neuzticību finanšu tirgos un bremzē investīciju piesaisti, kas Grieķiju var iegrūst vēl lielākās finanšu problēmas.
Spēja pat apsteigt
Saistībā ar Egejas jūras valsts tautsaimniecību ir jānorāda, ka grieķi nekad nav bijuši īsti turīgi, vismaz līdz brīdim, kamēr iestājās eirozonā, noteikti nē. Tiesa, lai arī hellēņi nereti tiek saistīti ar nevēlēšanos strādāt, ekonomiskajā literatūrā ir izlasāms kas cits, jo arī pagājušajā gadsimtā ir bijuši laika periodi, kad Grieķija ekonomiskās attīstības tempu ziņā ir ievērojami apsteigusi industriālajā ziņā daudz attīstītākās Rietumeiropas valstis.
Drīzāk valsts ekonomisko attīstību var raksturot kā nemitīgu atrašanos starp kāpumiem un kritumiem, ko lielā mērā noteikuši valstī pie varas esošie politiskie spēki.
Te var piebilst, ka atšķirībā no citām kapitālistiskās sabiedrības valstīm Grieķijā samērā liela popularitāte un ietekme ir vietējai komunistiskajai partijai, taču, kopumā raksturojot šo valsti pēdējo vairāku gadu desmitu laikā, to var saukt par politiski sašķeltu, kas likumsakarīgi ir ietekmējis arī tās ekonomisko situāciju.
Ja meklējam informāciju par Grieķijas ekonomisko attīstību internetā, piemēram, Vikipēdijā ir atrodamas ziņas par to, kā laika gaitā ir mainījies Grieķijas ekonomikas līmenis salīdzinājumā ar Franciju. Rēķinot uz vienu valsts iedzīvotāju 1938. gadā, Grieķijas ekonomikas apjoms sasniedza 62% no Francijas līmeņa, 1980. gadā tas bija pieaudzis līdz 75%, bet 2007. gadā – līdz 90%, 2008. gadā – līdz 96,4%, bet 2009. gadā – līdz 97,9%. Ir arī ziņas, ka laikaposmā no 1960. līdz 1973. gadam Grieķijas ekonomikas vidējais pieauguma temps sasniedza 7,7% gadā. Savukārt šīs Dienvideiropas salu valsts eksporta apjoms minētajā laika periodā esot audzis vidēji par 12,7% gadā.
Kuģi un tūrisms
Raugoties uz vēsturisko kontekstu, tiek minēts, ka kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem Grieķijas kuģu flote esot dubultojusies. Tieši kuģniecību bizness ir viens no Egejas jūras valsts ekonomikas pīlāriem. Tiesa, kopš iepriekšējās ekonomikas krīzes arī šim biznesam pasaulē nav klājies pārāk labi, jo saistībā ar zemo patērētāju aktivitāti fraktu likmes ir bijušas zemas.
Vēl viena no izslavētajām Grieķijas ekonomikas nozarēm ir tūrisms, kam konjunktūra pēdējā laikā bijusi un aizvien ir visai laba, tomēr tūrismu nevar uzskatīt par tādu nozari, kas var darīt turīgu valsti ar desmit miljoniem iedzīvotāju, neraugoties uz to, ka ar savām daudzajām salām Grieķija ir ļoti populārs ārvalstu tūristu ceļojumu galamērķis. Turklāt tūrisms atšķirībā, piemēram, no rūpniecības nav tāda nozare, kas varētu ģenerēt lielu pievienoto vērtību naudas izteiksmē. Taču jāuzsver, ka tomēr kopumā aptuveni 80% no Grieķijas ekonomikas ģenerē dažādi pakalpojumi, kur īpaši izceļas jau minētais tūrisms un iepriekš minētā kuģniecība, savukārt 16% veido dažādas rūpniecības nozares, 4% – lauksaimniecība.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 11. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
.
Pareizaisjautājums