Nākamo 20 gadu laikā šī Skandināvijas valsts palielinās aizsardzības budžetu par 165 miljardiem Norvēģijas kronu (18 miljardiem eiro) pašreizējās cenās, pausts valdības prezentētajā bruņoto spēku plānošanas likumprojektā.
"Par nelaimi, ģeopolitiskie apstākļi pēdējos gados ir ievērojami mainījušies uz slikto pusi," preses konferencē Oslo paziņoja Norvēģijas premjerministre Erna Sūlberga.
"Mums austrumos ir aizvien neparedzamāks kaimiņš, kas nostiprina militārās spējas un izrāda vēlmi izmantot militāru spēku kā politisku instrumentu," viņa norādīja.
Sūlberga atzina, ka Norvēģijas pašreizējās militārās spējas "nav pielāgotas ģeopolitiskajai situācijai", piebilstot, ka šie "vēsturiskie aizsardzības pūliņi" ir "lielākie kopš Aukstā kara beigām".
Norvēģija gatavojas iegādāties 52 iznīcinātājus F-35 un četras zemūdenes, kā arī jaunas jūras novērošanas lidmašīnas, lai nomainītu novecojošās P-3 Orion.
Papildu militārie izdevumi tuvinās Norvēģijas aizsardzības budžetu NATO ieteiktajiem 2% no iekšzemes kopprodukta, tomēr tos nesasniedzot.
Norvēģijas mazākuma valdībai tomēr vēl jāgūst parlamenta atbalsts, un tai var nākties veikt labojumus.