Laika ziņas
Šodien
Migla
Svētdiena, 28. aprīlis
Terēze, Gundega

papildināts (17:14) - Lietuvas varas iestāžu vēršanās pret BNS žurnālistiem izraisa asu mediju reakciju

Lietuvā saasinās konfrontācija ap pagājušajā nedēļā neskaidros apstākļos atklātībā nonākušajiem Valsts drošības departamenta (VSD) materiāliem attiecībā uz iespējamiem informatīvajiem uzbrukumiem pret valsts augstākajām amatpersonām, tostarp prezidenti Daļu Grībauskaiti.Asu mediju un politiķu reakciju izraisījušas Lietuvas Īpašās izmeklēšanas dienesta (STT) metodes, ar kurām tas cenšas noskaidrot, kā šī informācija nonākusi mediju rīcībā.

STT ceturtdien bija aizvedis uz nopratināšanu savā galvenajā ēkā ziņu aģentūras BNS žurnālistes, konfiscējot vairākus datorus, vienas žurnālistes mājās sarīkojis kratīšanu viņas bērnu klātbūtnē, bet jau pirms tam nakts laikā veikta kratīšana kādas Seima kancelejas darbinieces mājās.


Kā, vērtējot notikušo, izteikusies prezidente Grībauskaite, tiesībsargāšanas iestāžu metodēm jābūt "tikai adekvātām" un tās nedrīkst aizskart cilvēka godu un cieņu, vienalga, vai runa ir par žurnālistu vai jebkuru Lietuvas pilsoni.

"Tātad - jāievēro līdzekļu adekvātums, jāsaglabā gods un cieņa," viņa uzsvērusi, vienlaikus piebilstot, ka komentēt pirmstiesas izmeklēšanu nevar.

Savukārt Lietuvas premjers Aļģirds Budkevičs piektdien žurnālistiem teica, ka kopš otrdienas nav bijis Lietuvā, jo pēdējās dienās bijis darba vizītēs Francijā un Polijā, tāpēc smalki nepārzina esošo situāciju. Piektdien vakarā viņam paredzētas tikšanās ar iekšlietu un tieslietu ministriem, lai izzinātu un analizētu notikušo.

Valdošā Sociāldemokrātu partija izplatījusi paziņojumu, kurā uzsver, ka žurnālistus nedrīkst vajāt par sabiedrības informēšanu, un aicina nepieļaut, ka Lietuva kļūtu par policejisku valsti.

Seima opozīcijas līderis, Tēvzemes savienības - Lietuvas kristīgo demokrātu priekšsēdētājs Andrjus Kubiļus situāciju nosaucis par absurdu. "Tas raisa šaubas, vai mūsu valstī vārda brīvība tiek pietiekami respektēta. Nav normāli žurnālistus padarīt par grēkāžiem tādēļ vien, ka kāds pārkāpis noteikumus, publiskodams informāciju, kura pat nedrīkst būt valsts noslēpums," viņš uzsvēris.

Seima valde paziņojusi, ka šai sakarā vērsīsies Kriminālizmeklēšanas parlamentārās uzraudzības komisijā. Kā izteicies Seima pirmais vicespīkers Vīds Ģedvils, iespējams, uz parlamentu vajadzētu izsaukt STT vadītāju un lūgt paskaidrojumus. "Kādēļ pret medijiem lietoti tieši šādi paņēmieni? (..) Vai nevarēja atrast citu ceļu?" viņš vaicājis. "Nesaku, ka tas nebija jādara, - ir jārūpējas, lai mūsu valsts būtu droša, bet varbūt jāizvēlas citas metodes?"

STT pratinājis BNS galveno redaktori Jūrati Damulīti un viņas vietnieci Jūrati Skerīti. Kā pastāstījusi aģentūras direktore Jurga Eivaite, Damulīte devusies uz nopratināšanu un pazudusi uz sešām stundām. Kā vēlāk noskaidrots, šai laikā izmeklētāji veikuši kratīšanu žurnālistes mājās viņas bērnu acu priekšā. Skerīte savukārt uz pratināšanu aizvesta no savas darbavietas Seimā un pēc atbrīvošanas nav varējusi komentēt notikušo, jo parakstījusies par pirmstiesas izmeklēšanas datu neizpaušanu.

Kā norādījusi aģentūra, "šāda mēroga bezprecedenta piespiedu līdzekļi, kas dezorganizējuši BNS darbu, ir neproporcionāli un neattaisnojami". Tās paziņojumā uzsvērts, ka žurnālista tiesības paturēt noslēpumā informācijas avotu ir viena no mediju brīvības garantijām un BNS šīs tiesības izmantos.

Ziņu aģentūra gatavojas vērsties pie ģenerālprokurora un STT vadītāja, pieprasot paskaidrojumus.

Lietuvas Žurnālistu savienības vadītājs Daiņus Radzevičs piektdien portālam "Delfi.lt" paziņojis, ka gatavojas par notikušo informēt Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) mediju brīvības pārstāvi Duņu Mijatoviču.

Kā bija norādīts pagājušajā ceturtdienā Lietuvas medijos publicētajā BNS informācijā, VSD brīdinājis Lietuvas augstākās amatpersonas, kā arī Seima Nacionālās drošības un aizsardzības un Ārlietu komitejas, ka Krievija rīko jaunus aktīvus informatīvus uzbrukumus un tuvākajā laikā var tikt izplatīta dezinformācija par prezidenti Grībauskaiti un citām augstām amatpersonām.

Ziņojumā bija teikts, ka šāda Krievijas speciālo dienestu darbība saistīta ar to, ka Kremlis nav apmierināts ar Lietuvas ārpolitiku un enerģētikas politiku, kā arī ES prezidentūras mērķiem, īpaši Austrumu partnerības programmu. Dokumentā arī norādīts, ka soļi pret Lietuvu tiek plānoti un koordinēti Krievijas prezidenta administrācijā.

Vairāki analītiķi un politiķi pēc notikušā pauda izbrīnu, ka informācija par iespējamajiem informatīvajiem uzbrukumiem no VSD vispirms nonākusi medijos. Jaunā Seima spīkere Loreta Graužiniene savukārt izteicās, ka VSD informācijas izplatīšana varētu būt "plānota akcija pret Seimu, kas saistīta ar vēlēšanām".

Grībauskaite vēlāk apliecināja, ka saņēmusi VSD informāciju par iespējamajām provokācijām pret Lietuvu, Eiropas Savienības (ES) Austrumu partnerības valstīm un viņu personiski.

(pievienota 6.rindkopa ar Lietuvas premjera teikto)

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits