Atrod kuģi
Gāzesvada Nord Stream 2, kas pa Baltijas jūras gultni savienos Krieviju un Vāciju, būvniecība ir izraisījusi bažas par Maskavas ietekmes pieaugumu Eiropā. Tāpat izskanējušas versijas, ka tādējādi Kremlis arī spēs palielināt spiedienu uz Ukrainu, jo Eiropa būs mazāk atkarīga no gāzes tranzīta.
''Projekts rada fundamentālus drošības draudus visā ES,'' sacījis Hārvarda Universitātes pētnieks Bendžamins Šmits.
Strīdīgais projekts, kura būvniecība tika sākta 2018. gadā, kopš pērnā gada faktiski atradās dīkstāvē. Projekta aizkavēšanās ir saistīta ar ASV sankcijām pret cauruļvadu transporta un ieklāšanas kuģiem, kas piedalās Nord Stream 2 izveidē. Bloomberg skaidro, ka vairums kuģu, kas spējīgi piedalīties šajā projektā, pieder rietumvalstu kompānijām, kas nevēlējās riskēt nokļūt ASV sankciju sarakstā. Nu, kā ziņo aģentūra DPA, Krievijas uzņēmums Gazprom ir atradis risinājumu, un plānots darbu atsākt jau 5. decembrī. Paredzēts, ka uzņēmums izmantos kuģi Akadēmiķis Čerskis, kurš pašlaik atrodas Kaļiņingradas ostā. Savukārt Krievijas aģentūra TASS ceturtdien pavēstīja, ka projekts ir saņēmis gandrīz 100% nepieciešamo līdzekļu, lai to pabeigtu.
Projektu, neskatoties uz iebildumiem gan no ASV, gan Eiropas Savienības puses, atbalsta bloka lielākā ekonomika – Vācija. Lai gan neilgi pēc krievu opozicionāra Alekseja Navaļnija saindēšanas izskanēja bažas, ka Berlīne varētu atteikties no projekta, lai sodītu Krieviju par bīstamo ķīmisko ieroču pielietošanu, tas nenotika, un atbalsts projektam nav apturēts. Kanclere Angela Merkele projektu ir turpinājusi aizstāvēt, apgalvojot, ka tas nepalielinās Krievijas ietekmi.
''Vācija paplašinās savus sašķidrinātās dabasgāzes termināļus. Tas nozīmē, ka negribam kļūt atkarīgi no Krievijas,'' augustā projektu, kas dubultos Krievijas gāzes apjomu Vācijā, aizstāvēja Merkele.
Cer uz ASV
Polija, kas Eiropas Savienības līmenī ir bijusi viena no aktīvākajām gāzesvada izbūves pretiniecēm, paudusi cerību, ka Baidena administrācija nemainīs nostāju par Nord Stream 2 un pat palielinās spiedienu pret Vāciju. Portāls BiznesAlert.pl ziņo, ka Eiropas Savienības (ES) vēstnieki šonedēļ Briselē gatavojušies Eiropas līderu stratēģiskajām debatēm par ES turpmākajām attiecībām ar ASV. Debatēs Polija, visticamāk, aktualizēs Nord Stream 2 problēmu. Poļu pārstāvis ES Andžejs Sadoss uzsvēris, ka jaunais posms ES un ASV attiecībās nevar kļūt par Maskavas projekta ķīlnieku.
Jāmin, ka novembrī ASV Pārstāvju palātas un Senāta sarunvedēji vienojās piemērot sankcijas arī apdrošinātājiem un sertifikācijas uzņēmumiem, kas strādā ar projektu, un Šmits norāda, ka ASV iebildumi pret Nord Stream 2, visticamāk, saglabāsies arī, kad Baidens janvārī pārņems Baltā nama saimnieka pienākumus.
Vācija pašlaik uz amerikāņu jauno administrāciju raugās piesardzīgi. ''Pagaidām nav bijušas oficiālās diskusijas un arī nebūs, līdz Baidens oficiāli neieņems amatu, taču ir maz ticams, ka ASV atcels Krievijas pusei uzliktās sankcijas,'' izdevumam Business Insider sacījis kāds vācu politiķis, kurš vēlējās palikt anonīms, bet piebilda, ka projekts noteikti tiks apspriests ar amerikāņiem.
Daži eksperti norādījuši, ka ASV galvenokārt iebilst pret projektu, jo vēlas, lai Eiropa iepirktu viņu piegādāto, dārgāko dabasgāzi.