Pēc palēninājuma pērn Polijas ekonomika šogad varētu uzņemt straujāku tempu, liecina Eiropas Komisijas prognozes. 2024. gadā valsts iekšzemes kopprodukts varētu pieaugt par 2,7% un nākamgad – par 3,2%. Sagaidāms, ka privātais patēriņš būs galvenais izaugsmes virzītājspēks, ko veicinās atalgojuma pieaugums, papildu valsts sociālais atbalsts un inflācijas mazināšanās. Inflācija no 11,1% pērn šogad saruks līdz 6,2% un nākamgad – līdz 3,8%. Tomēr jāņem vērā, ka prognoze ir pakļauta vairākiem riskiem, tostarp noturīgākai inflācijai un lēnākai Eiropas Savienības(ES) fondu apgūšanai jaunajā plānošanas periodā.
Polija ir viens no svarīgākajiem Latvijas ārējās tirdzniecības partneriem. Piemēram, pērn novembrī no kopējā Latvijas eksporta Polijas daļa veidoja 4,2%, tikpat, cik Dānija, un ierindoja to 7.–8. vietā. Savukārt importa sadaļā Polijas kopapjoms veidoja 11,5%, atpaliekot tikai no Lietuvas, kas ir būtiskākais Latvijas partneris gan eksportā, gan importā. Līdz ar to Latvijas ārējās tirdzniecības bilance (preču eksporta un importa vērtības starpība) ar Poliju ir negatīva. Novembrī tie bija 154 miljoni eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Politiskās izmaiņas
Pēc emocionāli piesātinātajām parlamenta vēlēšanām Polijā pagājušā gada decembrī darbu sāka Donalda Tuska vadītā valdība, kaut kopumā koalīcijā ir pārstāvētas ideoloģiski daudzveidīgas partijas. Lai atbrīvotu iesaldētos ES līdzekļus (līdz pat 135 miljardiem eiro), valdība vēlas uzsākt vērienīgu reformu programmu, kas palielinātu arī fiskālos izdevumus un veicinātu izaugsmi.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 31. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00