Semoņaks ar šādiem komentāriem nāca klajā kopā ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu, Polijas rietumos apmeklējot vispārējās NATO Ātrās reaģēšanas spēku mācības. Šie spēki tika izveidoti, lai atturētu Krieviju no jebkādām darbībām pret satrauktajiem sabiedrotajiem Austrumeiropā.
"Pēc desmitiem gadu miera, tas mierīgais periods pēc Aukstā kara tagad ir beidzies. Jo Eiropā izceļas arvien vairāk un vairāk krīžu (..). Tā ir ne tikai Ukrainas un Krievijas krīze, bet arī "Islāma valsts" un virkne dažādu krīžu Āfrikas ziemeļos," sacīja Semoņaks.
Viņš piebilda, ka Eiropai jādara vairāk, lai aizstāvētu sevi.
"Es domāju, ka mūsu visu uzdevums ir pārliecināt sabiedrību, ka tai jābūt gatavai darīt vairāk, pirms ir par vēlu," sacīja ministrs.
Krievijas Ukrainā īstenotās agresijas dēļ Maskavas un Rietumu attiecības noslīdējušas līdz zemākajam līmenim kopš PSRS sabrukuma.
Stoltenbergs trešdien paziņoja, ka NATO patlaban veic lielāko savu spēku pastiprināšanu kopš Aukstā kara laika.
Dienu pirms tam Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka Krievija šogad savu kodolarsenālu papildinās ar 40 jaunām starpkontinentālajām ballistiskajām raķetēm.
Maskava šādi reaģēja uz mediju ziņoto, ka ASV plāno izvietot smago bruņojumu Baltijas valstīs un Austrumeiropā.
Stoltenbergs šodien sacīja, ka jautājums par militārā ekipējuma izvietošanu alianses austrumu dalībvalstīs tiks apspriests NATO aizsardzības ministru sanāksmē nākamajā nedēļā Briselē.
Semoņaks sacīja, ka Polija gaida, kad ASV pieņems lēmumu par smago bruņojumu, un pauda cerību, ka lēmums tiks pieņemts tuvāko nedēļu laikā un būs pozitīvs.
NATO mācībās Polijā kopš pagājušās nedēļas piedalās apmēram 2100 Beļģijas, Čehijas, Vācijas, Ungārijas, Lietuvas, Nīderlandes, Norvēģijas, Polijas un ASV karavīri.