"Es nevarētu pieņemt, ka viņi mums saka, kuras ir tās konkrētās jomas, kurās mums ir jāsamazina izdevumi vai nav jāsamazina izdevumi," skaidroja Spānijas valdības vadītājs. "Viena joma, kurai es neskartos klāt, ir pensijas, jo pensionārs ir visvieglāk ievainojamā persona."
Lai gan Spānijas tautsaimniecība šobrīd piedzīvo lielas grūtības - ilgtermiņa aizņemšanās izmaksas ir pieaugušas, oktobrī būs jāatmaksā parāds aptuveni 30 miljardu eiro apmērā, recesija padziļinās, bet bezdarba līmenis sasniedzis teju 25% atzīmi -, Rajohs solīja nepieņemt sasteigtus lēmumus attiecībā uz iespējamo ekonomikas glābšanas programmu.
Kā intervijā sabiedriskajā televīzijā TVE solīja Rahojs, viņa vadītā valdība rūpīgi izvērtētu jebkuras aizdevuma programmas noteikumus.
Jau ziņots, ka eirozonas dalībvalstis jūlijā piekrita atvēlēt līdz pat 100 miljardiem eiro (70,3 miljardiem latu), lai stabilizētu Spānijas bankas, kuru darbību negatīvi ietekmē tā dēvēto slikto kredītu straujais pieaugums pēc nekustamā īpašuma burbuļa pārsprāgšanas 2008.gadā. Taču pēdējā laikā aizvien pieaug bažas, ka Spānijai būs nepieciešama pilna apjoma glābšanas programma, ņemot vērā valsts atrašanos recesijā un augsto bezdarba līmeni.