Priekšlikums attiecas uz visiem ražojumiem - tiem, kas Eiropas Savienībā ražoti vietējam patēriņam un eksportam, kā arī uz importētām precēm, nenorādot konkrētus uzņēmumus vai nozares. Šāda visaptveroša pieeja ir svarīga, jo aptuveni 27,6 miljoni cilvēku ir iesaistīti piespiedu darbā daudzās rūpniecības nozarēs visos kontinentos.
Visbiežāk piespiedu darbs tiek izmantots privātajā ekonomikā, bet atsevišķos gadījumos to uzspiež arī valstis. Priekšlikuma pamatā ir starptautiski saskaņotas definīcijas un standarti, un tajā uzsvērts, cik svarīga ir cieša sadarbība ar globālajiem partneriem. Pēc izmeklēšanas valstu iestādēm būs tiesības izņemt no ES tirgus ražojumus, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu. ES muitas dienesti uz ES robežām identificēs un apturēs ražojumus, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu.
Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks un tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis norādījis, ka šis priekšlikums radīs reālas pārmaiņas, novēršot mūsdienu verdzību, kas skar miljoniem cilvēku visā pasaulē.
"EK mērķis ir izskaust no ES tirgus visus ražojumus, kas izgatavoti ar piespiedu darbu, neatkarīgi no tā, kur tie ir ražoti. Aizliegums attieksies gan uz vietējiem ražojumiem, gan uz eksportu un importu. Kompetentās iestādes un muita strādās roku rokā, lai sistēma darbotos kā nākas," uzsvēris Dombrovskis.
Paredzēts, ka ES dalībvalstu iestādes īstenos aizliegumu, izmantojot stingras un uz risku balstītas izpildes pieeju. Sākotnējā posmā tās novērtēs piespiedu darba riskus, pamatojoties uz daudziem un dažādiem informācijas avotiem, kuriem kopā būtu jāatvieglo risku apzināšana un jāpalīdz koncentrēt centienus.
Tie var ietvert pilsoniskās sabiedrības iesniegumus, datubāzi par piespiedu darba riskiem, galveno uzmanību pievēršot konkrētiem ražojumiem un ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kā arī uzņēmumu veiktiem pienācīgas rūpības pasākumiem.
Iestādes sāks izmeklēšanu par ražojumiem, par kuriem ir pamatotas aizdomas, ka tie ir ražoti piespiedu darbā. Tās varēs pieprasīt informāciju no uzņēmumiem un veikt pārbaudes un inspekcijas - arī valstīs ārpus ES. Ja valsts iestādes konstatēs piespiedu darbu, tās pieprasīs izņemt jau tirgū laistos ražojumus no tirgus, un aizliegs šos ražojumus laist tirgū un eksportēt. Uzņēmumiem būs pienākums atbrīvoties no šīm precēm. Par izpildi uz ES robežām būs atbildīgi dalībvalstu muitas dienesti.
Ja valsts iestādes nevarēs savākt visus nepieciešamos pierādījumus, piemēram, uzņēmuma vai trešās valsts iestādes nesadarbošanās dēļ, tās varēs pieņemt lēmumu, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.
Kompetentās iestādes visā procesā piemēros uz risku balstīta novērtējuma un proporcionalitātes principus. Pamatojoties uz to, priekšlikumā īpaši ņemta vērā mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) situācija. Nesaņemot nekādu atbrīvojumu, MVU tomēr varēs izmantot pasākuma īpašo struktūru, proti, kompetentās iestādes pirms oficiālas izmeklēšanas sākšanas ņems vērā attiecīgo ekonomikas dalībnieku lielumu un resursus un piespiedu darba riska apmēru. MVU gūs labumu arī no atbalsta instrumentiem.
Komisija arī 18 mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā izdos pamatnostādnes. Pamatnostādnēs būs iekļauti norādījumi pienācīgas rūpības pasākumiem saistībā ar piespiedu darbu un informācija par piespiedu darba riska rādītājiem. Platforma strukturētai koordinācijai un sadarbībai starp kompetentajām iestādēm un Komisiju būs jaunais ES Piespiedu darba ražojumu tīkls.
Lai priekšlikums varētu stāties spēkā, tas ir jāapspriež un par to jāsaņem Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības Padomes piekrišana. To sāks piemērot 24 mēnešus pēc tā stāšanās spēkā.