Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +5 °C
Daļēji apmācies
Sestdiena, 2. novembris
Dzīle, Viva, Vivita

Sadursme pie Kerčas šauruma brieda jau labu laiku

Bruņotā sadursme starp Ukrainas jūras spēkiem un Krievijas robežsardzi Melnajā jūrā netālu no Kerčas šauruma, kas uzskatāma par vienu no nopietnākajiem incidentiem abu valstu starpā kopš 2014. gada, "briedusi" jau ilgu laiku - to noteica Krievijas mērķtiecīgā virzīšanās uz pilnīgu dominanci Azovas jūrā un Ukrainas centieniem to nepieļaut, saglabājot iespējas savas Azovas jūras piekrastes ostas izmantot preču pārvadāšanai un pēc iespējas labāk nodrošināties pret iespējamu iebrukumu no jūras.

Vienošanās - nu vairs tikai "uz papīra"

2003. gadā abu valstu starpā noslēgtais un aizvien spēkā esošais līgums paredz, ka Azovas jūra vēsturiski ir kā Krievijas Federācijas, tā Ukrainas iekšējie ūdeņi, tāpēc tirdzniecības kuģu kustībai brīvi izmantojama abām valstīm. Vēl būtiskāk neseno dienu kontekstā - tas pats saskaņā ar līgumu attiecas uz Kerčas šaurumu, kas Ukrainas, Krievijas okupētās Krimas un Krievijas ieskauto Azovas jūru savieno ar Melno jūru. Tomēr jau vairākus gadus Krievija mērķtiecīgi spērusi soļus pilnīgai dominancei šajos ūdeņos. 

Par pirmo būtisko soli uzskatāma ar tā dēvēto "zaļo vīriņu", proti, Krievijas karavīru bez atpazīšanās zīmēm, atbalstu veiktā Krimas pussalas okupācija un vēlāk arī aneksija, to pamatojot ar starptautiski neatzītā referenduma rezultātiem. Tādējādi Krievija būtiski pagarināja savā kontrolē esošo krasta līniju. Tieši Kerčā, okupētās Krimas pussalas ostā, nu ir noenkuroti Krievijas sagrābtie Ukrainas kuģi - divi artilērijas bruņukuteri un velkonis.

Otrs zīmīgākais solis pilnīgas kontroles nodrošināšanā Azovas jūrā ir tilta, kas savieno Krievijas teritoriju ar okupēto Krimu, būvniecība. Vairāk nekā 18 kilometrus garais tilts ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina triumfālu dalību tika atklāts šā gada maijā. Tilts faktiski ir vēl viena barjera, kas vajadzības gadījumā palīdz ierobežot brīvu kuģu kustību. Tilta kā kontrolposteņa iespējas labi tika nodemonstrētas arī nupat notikušajā incidentā, kur, saskaņā ar Ukrainas izklāstīto notikumu gaitu, kuģošanas ceļu zem tilta starp tā balstiem aizšķērsoja Krievijas tankkuģis, neatstājot apbraukšanas iespējas. 

Tādējādi, kaut juridiski 2003. gadā noslēgtais līgums aizvien ir spēkā, par brīvu iekuģošanu Azovas jūrā faktiski vairs runāt nevar jau labu laiku. Jāpiezīmē, ka Krievija šogad Kerčas šaurumā sākusi pārbaudīt arī visus kuģus, kas dodas uz vai no Ukrainas ostām Azovas jūrā.
 

Var iedzelt Porošenko

Azovas jūras piekrastē atrodas divas pašlaik Ukrainai ekonomiski visnozīmīgākās ostas - Mariupole un Berdjanska. Pēc Krimas aneksijas lielu daļu preču pārvadājumu pa jūru nācās pārorientēt uz šīm ostas pilsētām, kas tostarp ir arī svarīgas zvejniecības ostas. 

Krievija jau pirms oficiālās Kerčas šauruma tilta atklāšanas, proti, aprīļa otrajā pusē, sāka apturēt un pārbaudīt kuģus ceļā uz Ukrainas ostām vai no tām. Bieži vien pārbaudes krietni ievilkās, nesot zaudējumus. Kā raksta BBC korespondents Kijevā Jonass Fišers, vidēji viena lieki jūrā pavadīta diena pārvadātājam izmaksā aptuveni 12 tūkstošus eiro. Tā kā ieguvumi, nodrošinot pārvadājumus uz un no Mariupoles un Berdjanskas, nu vairs nav droši prognozējami, ir likumsakarīgi, ka daļa pārvadātāju izvēlas risku neuzņemties. 

Fišers raksta, ka laikā, kad viņš apmeklēja Mariupoli, ostā bija redzami tikai trīs kravas kuģi, bet ostas strādniekiem darba nedēļa saīsināta līdz četrām dienām.

Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksandrs Turčinovs oktobra sākumā uzsvēra, ka "Krievija faktiski mēģina izveidot pilnīgu Mariupoles un Berdjanskas ostu blokādi."

"Krievijas darbības, lai ierobežotu jūras tranzītu, ir vēl viens piemērs Krievijas centieniem destabilizēt Ukrainu, pārkāpjot starptautiskās normas," jau augustā Krievijas rīcību nosodīja ASV Valsts departaments.

"Jau kopš tilta pabeigšanas Krievija praktizē aneksijas politiku Azovas jūrā," izdevumam Vox pauda Maikls Kārpenters, kurš laika posmā no 2015. līdz 2017. gadam strādāja Pentagonā un atbildēja par jautājumiem, kas saistīti ar Krieviju un Ukrainu. Krievija sāka ar Ukrainas kuģu tiranizēšanu, bet pēc tam arvien vairāk militarizēja Azovas jūru, klāstīja Kārpenters.

Jāatgādina, ka nākamā gada martā Petro Porošenko cīnīsies par atkārtotu pārvēlēšanu prezidenta amatā, kur viņam šobrīd, saskaņā ar vairumu sabiedriskās domas aptauju, priekšā aizsteigusies Ukrainas ekspremjere Jūlija Timošenko. Vox raksta, ka, atņemot Ukrainai satiksmi ar Azovas jūras piekrastes ostām, tādējādi dodot triecienu valsts ekonomikai, Porošenko izredzes otrreiz kļūt par prezidentu var tikt pamatīgi iedragātas. Eksperti arī lēsuši, ka savukārt Putinam agresīva rīcība pret Ukrainu var būt veids, kā viņš cenšas uzlabot savu sabiedrībā nepopulārās pensiju reformas iedragāto reitingu. 


Grib militāro bāzi

Kijeva ir nobažījusies par Krievijas arvien lielāko militāro klātbūtni Azovas jūrā - saskaņā ar mediju ziņoto un oficiālās Kijevas pausto, pēdējo mēnešu laikā Krievija no Kaspijas jūras uz Azovas jūru pārdislocējusi vismaz 10 karakuģus un aptuveni 40 bruņotas patruļlaivas, tostarp arī desanta laivas un korvetes, kas var būt bruņotas ar Kalibr spārnotajām raķetēm.

Tikmēr Ukrainas jūras flote ir neproporcionālā mazākumā. Kyiv Post septembrī ziņoja, ka Mariupoles un Berdjanskas ostās izvietoto krasta apsardzes vienību rīcībā ir vien daži desmiti nelielu patruļlaivu, kuras lielākoties ir novecojušas.

Lai mēģinātu kaut nedaudz mazināt spēku samēra disbalansu, Ukrainai nepieciešama militārā jūras bāze Azovas reģionā, uzsvēris Ukrainas armijas Ģenerālštāba komandieris Viktors Muženko. 

Ukrainas ziņu aģentūra Unian vēstīja, ka jūras spēku bāzi plānots izveidot līdz gada beigām. Tāpat Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka Azovas jūras piekrastes tuvumā izvietots papildu smagais bruņojums, bet oktobrī Ukrainas armija netālu no Mariupoles militārajās mācībās trenējās atvairīt pretinieku iebrukumu no jūras, netieši norādot uz kopējo noskaņojumu par situāciju Azovas jūras reģionā.

Krievijas vēlme nostiprināt simtprocentīgu dominanci Azovas jūras reģionā, "iecērtot" robu Ukrainas ekonomikā, no vienas puses un Ukrainas centieni to nepieļaut, tostarp mēģinot palielināt savas flotes klātbūtni Azovas jūrā, pēdējos mēnešos arvien kāpināja saspīlējumu reģionā, kas rezultējās nupat notikušajā incidentā - uguns atklāšanā un trīs Ukrainas tā jau vāji aprīkotās flotes kuģu sagrābšanā.

Krievijas rīcību asi nosodīja lielākā daļa Eiropas valstu, tostarp visas trīs Baltijas valstis, bet Francija, netieši atsaucoties uz Kremļa mēģinājumiem attaisnot uguns atklāšanu ar Ukrainas puses pārkāpumiem, uzsvēra, ka šādai agresijai neredz it nekādu attaisnojumu.

 

 

 

Top komentāri

Ilona Kulda
I
Kremlis nav atteicies no plāna iegūt kontroli Ukrainā
nu
n
okupants labs ir beigts okupants .
Bijušais zemessargs
B
Krievija ļaunuma impērija, ko vada fašists putins , jau vairākas reizes šajā gadsimtā iebrucis kaimiņvalstīs. Tas morālais kroplis uzspļauj starptautiskām tiesībām.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits