Komentējot Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu nespēju vienoties par turpmāku atbalstu Ukrainai, jo pret to iebildusi Ungārija, Siliņa sacīja, ka dalībvalstis bija gatavojušās šādam iznākumam, jau iepriekš runājot, ka var pieņemt 26 valstu secinājumu formu. "Nav jau noslēpums, ka Ungārija jau iepriekš teica, ka attiecībā uz Ukrainu viņi nebūs vienoti," sacīja premjere, uzsverot, ka atrastais risinājums bija labākais veids, kā parādīt, ka 26 valstīm domas ir pilnīgi vienādas.
Jautāta, vai pastāvošā kārtība ir efektīva, Siliņa norādīja, ka tāds ir Eiropas formāts, turklāt ir bijuši arī kādi citi jautājumi, kas bijuši ļoti nozīmīgi Latvijai, piemēram, par austrumu robežu: "Skaidrs, ka tas interesē pamatā pierobežas valstis." Premjere akcentēja, ka jau tagad ES dalībvalstis izmanto ārkārtas rīkus situācijas risinājumiem, piemēram, saistībā ar finanšu instrumentu izmantošanu aizsardzībai.
"Ungārija jebkurā gadījumā - piekrīt vai nē - savu viedokli nemainīs, bet mēs noteikti nevēlamies tādu pavisam atstumtu, Krievijas rokās iemestu valsti Eiropā. Jāsaprot, ka stratēģiski mums ir labāk, lai viņi ir spējīgi vairāk līdzdarboties ar Eiropu nevis Krieviju," apgalvoja premjere.
Kā ziņots, deklarācijas projektā, kuru atbalstīja pārējās 26 dalībvalstis, bija atkārtoti apstiprināta ES līdzšinējā nostāja pret Krievijas uzsākto karu, uzsvērta taisnīga un ilgstoša miera nepieciešamība un pausta bloka apņēmība tupināt atbalstīt Ukrainu, tajā skaitā sniedzot arī militāro palīdzību.
Taču prokrieviski noskaņotais Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns jau pagājušajā sestdienā paziņoja, ka izmantos veto tiesības, jo pastāvot "stratēģiskas domstarpības pieejā Ukrainas jautājumam".
Savā vēstulē Eiropadomes priekšsēdētājam Antoniu Koštam Orbāns aicinājis tā vietā atbalstīt pagājušajā nedēļā pieņemto ANO Drošības padomes rezolūciju, kurā pieprasīta kara tūlītēja izbeigšana, taču Krievija kā agresors nav minēta.
Par šo rezolūciju līdz ar Ķīnu un Krieviju drošības padomē balsoja arī ASV, kamēr Eiropas valstis balsojumā atturējās.