Taču pēdējo dienu mēģinājumi vienoties par robežas starp Īriju un Lielbritānijas daļu Ziemeļīriju statusu nākotnē cietuši neveiksmi, pat vislielākajiem optimistiem īsti neticot, ka līdz trešdienas vakaram vienošanos starp ES un Lielbritāniju varēs panākt, raksta BBC.
Lielbritānijas premjerministrei Terēzai Mejai turklāt faktiski nākas cīnīties divās frontēs. Viņai jācenšas panākt labākos nosacījumus valsts sarunās ar ES, tajā pašā laikā jāpārliecina kvēlākie Brexit piekritēji savā valdībā un parlamentā, ka nenotiek atkāpšanās no Brexit "sarkanajām līnijām" un ka izstāšanās no ES tiešām notiks.
Par ievērojamu klupšanas akmeni Brexit sarunās kļuvusi robeža starp ES paliekošo Īriju un Apvienotajā Karalistē esošo Ziemeļīriju. Sarunās tiek meklēts variants, kas novērstu, ka robeža, kas pašlaik ir tikai formāla, bet pāri tai notiek brīva pārvietošanās, kļūtu par tā dēvēto cieto robežu ar robežkontroli un muitas kontroli. To nevēlas abas puses, kas piedalās sarunās.
ES ir ierosinājusi iespēju, ka Ziemeļīrija paliktu ES muitas savienībā, līdz ar to saglabājot dalību daļā kopējā tirgus un ES PVN sistēmā. To Lielbritānija kategoriski noraidījusi, vietā ierosinot, ka visa Apvienotā Karaliste uz ierobežotu laiku paliktu ES muitas savienībā. To savukārt noraida ES puse.
Tiesa, šim Mejas piedāvājumam ir daudz pretinieku pat viņas vadītajā valdībā. BBC ziņo, ka pirmdien astoņi Brexit īpaši atbalstošie ministri pēc sarunām pauda viedokli, ka Mejai vajadzētu savā priekšlikumā iekļaut konkrētu datumu, pēc kura tā nosacījumi beigtos.
Otrdien Meja savus priekšlikumus aizstāvēja īpašā Brexit veltītā valdības sēdē.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 17. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
bet