"Lēmums par Palestīnas atzīšanu ir daļa no valdības centieniem, lai iespējami drīz panāktu zvērību apturēšanu Gazas joslā," preses konferencē sacīja Slovēnijas premjerministrs Roberts Golobs, piebilstot, ka galīgais lēmums tiks pieņemts vēl pirms 13.jūnija.
Martā Slovēnija, Spānija, Īrija un Malta kopīgā paziņojumā apliecināja, ka ir "gatavas atzīt Palestīnu", tiklīdz būs apstākļi valsts izveidošanai.
"Mēs turpinām sekot līdzi progresam saistībā ar miera sarunām, ķīlnieku atbrīvošanu un palestīniešu pašpārvaldes reformām, un, ja tas būs straujāks, mēs atzīšanas procesu varētu pabeigt ātrāk," sacīja premjers.
Slovēnija mudinājusi Izraēlu apturēt ofensīvu Gazas joslā un brīdinājusi, ka uzbrukums Rafahai var padziļināt humāno krīzi palestīniešu anklāvā.
Lai panāktu lēmuma apstiprināšanu parlamentā, pietiek ar vienkāršu balsu vairākumu. Goloba centriski kreisajai koalīcijai parlamentā ir 51 no 90 vietām.
Teju 60% slovēņu atbalsta Palestīnas valsts atzīšanu, bet 20% ir pret, aprīlī konstatēts laikraksta "Dnevnik" sabiedriskās domas aptaujā.
No 193 ANO dalībvalstīm Palestīnas valsti atzinušas 137, liecina palestīniešu apkopotie dati.