"Dažiem [Eiropas] Parlaments reprezentē īsto Eiropas demokrātiju," sacīja Tusks, piebilstot, ka citiem tā ir ES līderu padome, ņemot vērā viņu "spēcīgo demokrātisko leģitimitāti".
"Patiesībā šādiem disputiem ir maza jēga, jo abas institūcijas ir demokrātiskas," norādīja Tusks.
Viņš pauda cerību, ka izvēle par labu divām sievietēm ES vadošajos amatos "iedvesmos daudzas meitenes un sievietes cīnīties par savu pārliecību un dedzīgajām idejām". "Es arī ceru, ka tas iedvesmos EP tā lēmumos."
EP deputāti šodien apspriež Eiropadomes piedāvātos kandidātus ES institūciju vadītāju amatiem.
Dalībvalstu līderi uz EK prezidenta amatu oficiāli izvirzījuši Vācijas aizsardzības ministri Urzulu fon der Leienu, kura pārstāv centriski labējo Eiropas Tautas partiju (EPP). Lai Leiena kļūtu par EK prezidenti, viņas kandidatūra vēl ar balsu vairākumu jāapstiprina EP.
Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektore Kristīne Lagarda izvirzīta Eiropas Centrālās bankas vadītāja amatam, un Beļģijas premjerministrs Šarls Mišels izvirzīts Eiropadomes prezidenta amatam.
Uz ES ārlietu dienesta vadītāja amatu izvirzīts sociālistu pārstāvis un pašreizējais Spānijas ārlietu ministrs Žozeps Borreljs.
Jau ziņots, par EP priekšsēdētāju 3. jūlijā ievēlēts sociālistu kandidāts Dāvids Marija Sasoli. Saskaņā ar vienošanos Sasoli EP priekšsēdētāja amatu ieņems divarpus gadus, bet pēc tam viņu vajadzētu nomainīt EPP pārstāvim.
Riziks