Ja salīdzina 2013. un 2016. gada Pasaules Bankas datus, tad, piemēram, Ukrainas grivnas kurss nokrities no 7,99 līdz 27 grivnām par ASV dolāru, vidējā darba alga – no 408 līdz 196 dolāriem (no 383,06 eiro līdz 184,02 eiro) mēnesī, bet nominālais iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju – no 3969 līdz 2052 dolāriem. (Jāpiebilst, ka interesants ir fakts – valsts, kura par savu ilgtermiņa mērķi pasludinājusi pievienošanos Eiropas Savienībai (ES), oficiālo statistiku aprēķina nevis eiro, bet ASV dolāros.)
Ukrainas Nacionālās zinātņu akadēmijas Demogrāfijas un sociālo pētījumu institūta dati liecina, ka zem nabadzības robežas dzīvojošo ukraiņu daļa sasniegusi gandrīz 60%. (Aplēsēs netiek iekļautas Ukrainas valdības kontrolē neesošās teritorijas – Krima, kā arī prokrievisko separātistu tā dēvētās Doņeckas un Luganskas republikas.)
Šādai lejupslīdei ir vairāki cēloņi, un viens no tiem ir attiecību pasliktināšanās ar Krieviju, kuras rezultātā ievērojami samazinājusies abu valstu ekonomiskā sadarbība. Tā kā Ukrainas rūpniecība līdz šim bijusi orientēta galvenokārt uz Krievijas tirgu, politiskās domstarpības un dažādas abpusējas sankcijas noveda pie rūpnieciskās ražošanas krituma par 10,4% 2014. un par 13,4% 2015. gadā. Tikai pērn rūpniecība spēja atgriezties uz izaugsmes ceļa, pieaugot par 2,4%, tomēr rūpniecisko ražojumu daļa Ukrainas eksportā, kas savulaik bija ap 30%, noslīdējusi līdz 11,6%.
Ukrainas ekonomisko situāciju ietekmē arī politiskā nestabilitāte, grandiozais korupcijas līmenis un karadarbība valsts austrumos. Tie ir iemesli, kamdēļ ārvalstu investori vairās no ieguldīšanas Ukrainā, bet esošos investorus vajā problēmas. No valsts vairās starptautiskie aizdevēji, arī Starptautiskais Valūtas fonds (SVF).
Lai arī SVF prognozē Ukrainas ekonomikas atgriešanos pie izaugsmes turpmākajā laikā 2–2,5% apmērā gadā, bet Ukrainas valdība sola 3% izaugsmi nākošajā gadā, ir vairāki faktori, kas liek šīs prognozes apšaubīt.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 6. aprīļa, numurā!
replika
Valdis
Jautājums