"Nāvessoda ieviešana Turcijā nozīmēs sarunu par dalību ES izbeigšanu," žurnālistiem norādīja kancleres Angelas Merkeles preses sekretārs Štefens Zeiberts.
Vienlaikus Vācija arī asi nosodīja "riebīgās atriebības (..) scēnas" uzreiz pēc neveiksmīgā apvērsuma mēģinājuma, un Zeiberts uzsvēra, ka Berlīnei ir nopietni jautājumi par Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana reakciju uz notikušo.
Kā ziņots, Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans svētdienas vakarā paziņoja, ka pēc piektdien notikušā militārā apvērsuma mēģinājuma apsvērs nāvessoda atjaunošanu.
"Demokrātijās lēmumi tiek pieņemti, pamatojoties uz to, ko saka tauta. Es domāju, ka mūsu valdība runās ar opozīciju un nonāks pie lēmuma," sacīja Erdogans Stambulā, reaģējot uz pūļa aicinājumu piespriest pučistiem nāvessodu.
"Mēs vairs nevaram vilcināties, jo šajā valstī tiem, kas rīko apvērsumu, par to ir jāsamaksā," Erdogans teica saviem atbalstītājiem pēc puča upuru bēru apmeklēšanas.
Pēc neveiksmīgā apvērsuma mēģinājuma tūkstošiem Erdoana atbalstītāju aicinājuši atjaunot nāvessodu Turcijā.
Nāvessods Turcijā nav piemērots kopš 1984.gada, taču tas tika pilnībā atcelts 2004.gadā, veicot reformas ar mērķi panākt uzņemšanu ES. Tā atjaunošana radītu jaunas problēmas ES un Turcijas iestāšanās sarunās, kuras jau tāpat ir aizkavējušās.
"Vācijai un ES ir skaidra nostāja: mēs kategoriski iebilstam pret nāvessodu. Valsts ar nāvessodu nevar būt ES dalībvalsts," paziņoja Zeiberts.
Viņš aicināja Turcijas valdību reaģēt samērīgi.
"Pirmajās stundās pēc apvērsuma izgāšanās mēs pieredzējām pretīgas atriebības (..) ainas pret karavīriem uz ielām. To nedrīkst akceptēt," viņš piebilda.
Zeiberts atkārtoti norādīja, ka Vācija nosoda apvērsuma mēģinājumu, bet uzsvēra, ka Turcijas valdības atbildei jābūt proporcionālai un jābalstās uz likumu varu.
"Šajā kontekstā mums skaidri jāpasaka: tas rada pamatīgus un uztraucošus jautājumus, ja vienā dienā pēc dumpja mēģinājuma no amata tiek atcelti 2500 tiesneši," sacīja Zeiberts.
(papildināta visa ziņa)