Tradicionālās 3. oktobra svinības Vācijā, ko ievērojami ierobežo jaunā koronavīrusa uzliesmojums, ekspertiem un politiķiem liek aizdomāties par nākamajiem globālo izaicinājumu pilnajiem trīsdesmit gadiem.
Plaisas
Dzelzs priekškara sadalītās Vācijas atkalapvienošana, kā norāda pētnieki, ir viens no svarīgākajiem notikumiem mūsdienu vēsturē. The Guardian autors Timotijs Gordons Ešs raksta, ka šis ir bijis arī lielisks periods pašai valstij. "Mūsdienu pasaulē, ko pārpilda populisms, fanātisms un autoritārisms, Federālā Republika ir stabilitātes, mērenuma un pieklājības vaduguns," raksta autors, norādot, ka to visu sevī ietver kanclere Angela Merkele. Valsts apvienošanas projekts tiek uzskatīts par veiksmes stāstu, kas palīdzējis Vācijai kļūt par Eiropas Savienības ietekmīgāko valsti.
Vienlaikus pašā Vācijā, neskatoties uz trīsdesmit gadu ilgajiem centieniem un papildu izmaksām Rietumvācijas iedzīvotājiem, vēl aizvien starp abām valsts daļām ir jūtamas atšķirības. YouGov aptaujā 64% respondentu izteikušies, ka atkalapvienošanās procesu neuzskata par pabeigtu, jo dzīves līmeņa atšķirības starp kādreizējo Austrumvāciju un Rietumvāciju joprojām ir pārāk lielas. Teritorijās, kas savulaik ietilpa Vācijas Demokrātiskajā Republikā, 83% respondentu atkalapvienošanos atzinuši par nepabeigtu, savukārt valsts rietumos tādās domās ir tikai 59%. Nevienlīdzību iezīmē arī fakts, ka austrumu reģionu iekšzemes kopprodukts sasniedz tikai 79,1% no pārējās valsts kopprodukta. Tiesa gan, 1990. gadā austrumi spēja radīt tikai 30% no valsts rietumu iekšzemes kopprodukta. "Dažas lietas ir prasījušas vairāk laika, nekā plānots.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 2. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!