Iepriekšējās desmitgadēs uz sīksaimniecību likvidāciju vērstā politika – tā pati, kas iztukšojusi Latvijas laukus, – EK skatījumā izrādījusies aplama. Tāpēc nākamajā budžeta plānošanas periodā mērķtiecīgs atbalsts tiks sniegts tieši mazām un vidēji lielām saimniecībām, savukārt lielajām tiks ieviesti maksājumu griesti, lai novērstu tiešmaksājumu negatīvo ietekmi uz nodarbinātību. Pašlaik lauksaimniecības maksājumi ir pilnībā platībatkarīgi. Tas nozīmē, jo cilvēkam ir vairāk zemes, jo lielāku naudu viņam vēl klāt uzdāvina ES. Tomēr EK apņēmusies dīvānzemniecību vairs nefinansēt. Par to gan tika runāts arī pašreizējā periodā, bet nesanāca – pārāk spēcīgs lobijs gan Briselē, gan arī dalībvalstīs.
Arī Latvijai jāsāk meklēt līdzsvaru starp piedāvātajiem finansējuma blokiem – kohēziju, lauksaimniecības subsidēšanu un ES centralizētajām prioritātēm (kā, piemēram, robežapsardzība).
FM pozīcija, ko nesen augsta līmeņa sanāksmē Varšavā prezentēja valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards, ir par labu kohēzijai: "Kohēzijas politika ir vērsta uz rezultātu. Piemēram, investīcijas, lai veicinātu inovācijas ekonomikā un sabiedrībā, ir būtisks solis uz augstāku produktivitāti un augstāk atalgotām darbvietām Latvijā. Šādas investīcijas ir būtiski turpināt arī pēc 2020. gada. Lai tās būtu vēl efektīvākas, jāizvairās no pārmērīga investīciju regulējuma."
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 9. janvāra, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!
Fakts
Kirils
Edge