Kā izteikušies lielo veikalu tīklu pārstāvji, kopumā pieprasījums pēc Krievijas precēm sarucis gan sakarā ar karadarbību Ukrainā, gan tādēļ, ka paši tirdzniecības centri samazinājuši šo preču piedāvājumu.
Tirdzniecības tīklu Norfa un RIMI pārstāvji norādījuši, ka šo veikalu plauktos Krievijas preču jau tā ir ļoti maz, tādēļ pieprasījuma kritums gandrīz nav jūtams, tikmēr Maxima pāris gadu laikā Krievijas preču sortimentu samazinājusi divkārt.
"Krievijas preču īpatsvars mūsu tirdzniecības centros nepārsniedz pusprocentu. Palikuši tikai ikri un degvīns, bet pieprasījuma samazinājums ir nemanāms, jo to ir pavisam maz," stāstījusi RIMI preses sekretāre Ģiedre Beļskīte.
Arī "Norfa" preses pārstāvis Darjus Rīlišķis norādījis, ka šā tirdzniecības tīkla veikalos Krievijas preču ir maz, bet esošās gan tiekot pirktas.
Savukārt Maxima pārstāve Renāta Saulīte pastāstījusi, ka pieprasījums pēc Krievijā ražotajām precēm strauji samazinās gan pircēju, gan paša veikalu tīkla pieņemto lēmumu dēļ.
"Iespējams, daļa pircēju no Krievijas precēm atsakās Ukrainas konflikta dēļ, bet viens no svarīgākajiem iemesliem, kas nosaka pārdošanas apjoma kritumu, ir mūsu lēmums samazināt to piedāvājumu. Klientiem piedāvājam alternatīvu - Lietuvas preces, kas ir kvalitatīvas, spēj sekmīgi konkurēt cenas ziņā un ko mūsu pircēji augstu vērtē," viņa sacījusi. "2013.gadā mēs Maxima veikalos tirgojām vairāk nekā pusotra tūkstoša dažādu nosaukumu Krievijas preču, 2014.gadā sākām šo sortimentu samazināt, un tagad tas sarucis gandrīz divkārt."
Šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo laika posmu pērn pieprasījums pēc Krievijas precēm Maxima tīklā samazinājies vidēji par 20%, bet Krievijas zivju produkciju, kas galvenokārt ir ikri, lietuvieši pirkuši pat par 99% mazāk. "Šai kategorijā redzams lielākais kritums, un to var saprast, jo lielākajai daļai pircēju Krievijas ražojumi pirmkārt saistās ar ikriem," stāstījusi Saulīte.
Pieprasījums pēc Krievijā ceptas maizes un sausiņiem krities par 55%, pēc sulām un nektāriem - par 50%, pēc konfektēm un šokolādes - par 30%, pēc tējas - par 35%, pēc sadzīves ķīmijas precēm - par 35%.
"Taču ir tādas Krievijas preču kategorijas, kas tiek pirktas pat nedaudz vairāk nekā iepriekš - tās ir dažas autopreces, limonāde, dažas bērnu preces un rotaļlietas, saulespuķu sēkliņas un vasarā arī arbūzi," atzinusi Maxima pārstāve.
Aptaujātie veikalu tīklu pārstāvji atzinuši, ka grūti viennozīmīgi atbildēt uz jautājumu par izcelsmes valsts ietekmi uz preču pārdošanas apjomiem, jo lielākajai daļa pircēju visupirms ir svarīga kvalitāte, cena, atbilstība viņu gaumei.
Taču daļa pircēju savu negatīvo attieksmi pret Maskavas agresiju Ukrainā pauž arī ar atteikšanos pirkt Krievijas preces, piebildusi Saulīte.
RIMI pārstāve Ģiedre Beļskīte norādījusi, ka patriotiski, pilsoniski noskaņoti cilvēki pievērš lielāku uzmanību preces izcelsmes valstij, bet tas būtiski neietekmē pārdošanas apjomus.
Vienlaikus viņa pieminējusi gadījumus, kad pilsoņu spiediens manāmi ietekmējis Lietuvas ražotājus, liekot viņiem atteikties no pretrunīgiem pircēju piesaistīšanas trikiem. Piemēram, gaļas pārstrādes uzņēmums Samsonas šāda spiediena rezultātā tika nolēmis atteikties no sava zīmola Padomju, bet uzņēmums Vigesta gatavojoties drīzumā nomainīt precēm marķējumu, kas atgādina padomju laikos lietoto kvalitātes zīmi.