Būtiski ārējai robežai
Neskatoties uz to, ka Žans Klods Junkers ir aizejošais EK prezidents, ārpolitikas pētnieks Austers uzsver – viņa runai ir nozīme, jo atklāj redzējumu par stāvokli Eiropas Savienībā, līdzšinējo progresu un gaidāmo nākotni. Vienlaikus EK prezidenta paziņojumi šogad bijuši mazāk ambiciozi. "Runa vairāk bija vērtību analīze, uz kurieni Eiropas Savienībai vajadzētu virzīties," piebilda Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks. Šķietami ambiciozākais paziņojums bija par eiro, kam jākļūst par nozīmīgu starptautisku valūtu. Savukārt Latvijai nozīmīgs ir ierosinājums stiprināt ES ārējās robežas, izvietojot papildu 10 tūkstošus robežsargu. "Šie lēmumi sola lielas investīcijas Latvijas virzienā," vērtē Austers.
Rezonansi izraisīja arī EK prezidenta ierosinājums atteikties no ES dalībvalstu veto tiesībām atsevišķos ārpolitikas jautājumos – par cilvēktiesībām un civilajām misijām, kā arī nodokļu politikā. "Mums jāuzlabo mūsu iespējas runāt vienā balsī, kad tas attiecas uz ārpolitiku," sacīja EK prezidents. Minot piemērus, kad šīs tiesības traucējušas pieņemt lēmumus, viņš nosauca ES nespēju nosodīt cilvēktiesību neievērošanu Ķīnā, Baltkrievijai noteiktā ieroču embargo pagarināšanu un kavēšanos ar sankcijām pret Venecuēlu. Tādējādi Junkers "atgājis no lielās ieceres, ka pilnvaras vajadzētu koncentrēt viena prezidenta rokās", par ko runājis pērn, piebilst Austers.
Skeptiski, bet diskutējami
Līdz šim dalībvalstis bijušas diezgan skeptiskas par kvalificētā vairākuma balsojuma iedzīvināšanu ārpolitikas jautājumos, Dienai uzsver ārlietu ministrs Rinkēvičs. "Arī mēs [Latvija] esam ļoti piesardzīgi pret šādām idejām. Kuri tad būtu tie jautājumi? Vai tas skartu sankciju ieviešanu? Savā ziņā tur varētu būt racionāls pamats, ka sankcijas ievieš ar kvalificēto balsu vairākumu, bet jautājums – kādā veidā tiek ievērotas atsevišķu valstu intereses?" pauž ministrs. Viņaprāt, tieši apziņa par iespēju bloķēt lēmumu liek dalībvalstīm meklēt kompromisus, lai neietekmētu dalībvalstīm būtiskas intereses. Tiesa, tas paildzina procesu. "Dažreiz šķiet, ka visiem vajag domāt kā mums, bet ir gadījumi, kādi bija 2012. gadā ar Baltkrievijas sankcijām, kad arī mums vajadzēja savas intereses un pozīcijas aizstāvēt, un tās tika ņemtas vērā. Veto tiesības savā ziņā ir Dāmokla zobens, kas liek visām dalībvalstīm un Eiropas institūcijām saspringt un meklēt maksimāli visiem pieņemamus risinājumus."
Visu interviju lasiet laikraksta Diena piektdienas, 14. septembra, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!
Ko tie
...
Петерис-Алексу