Zviedrija, kas martā iestājās NATO, nosutīs Ukrainai arī visus savus 302.modeļa bruņutransportierus.
Zviedrijas vicepremjere Eba Buša norādīja, ka šī ir Zviedrijas 16.palīdzības pakete Ukrainai un līdz šim lielākā. Zviedrijas aizsardzības ministrs Pols Junsons piebilda, ka izlūkošanas lidmašīna "ASC 890" būs īpaši noderīga Ukrainas pretgaisa aizsardzībai, jo ļaus identificēt ielidojošās raķetes un bezpilota lidaparātus un noteikt mērķus gan uz zemes, gan jūrā.
Stokholma nav izslēgusi iespēju nosūtīt Ukrainai iznīcinātājus "Jas Gripen", taču otrdien paziņoja, ka Ukrainas pretgaisa aizsardzības koalīcija lūgusi to nogaidīt ar šiem plāniem, pašreiz par prioritāti uzskatot ASV ražoto F-16 ieviešanu Ukrainas gaisa spēkos.
Zviedrija pēdējās dienās paziņojusi arī par 650 miljonu kronu palīdzības paketi Ukrainas energoapgādes nozarei un civilās un militārās palīdzības paketi 75 miljardu kronu apmērā trīs gadu laikā no 2024. līdz 2026.gadam, lai atbalstītu Kijivu "tik ilgi, cik nepieciešams".
Ar šiem solījumiem Zviedrijas kopējā palīdzība Ukrainai kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma 2022.gadā pārsniedz 100 miljardus kronu, padarot Kijivu par lielāko Zviedrijas palīdzības saņēmēju.