"Mēs vienmēr esam sacījuši, ka mums šajā kontekstā ir lielas šaubas par šo projektu," sarunā ar radiostaciju France Inter izteicies valsts ministrs Eiropas lietās Klemons Bons.
Uz konkrētu jautājumu, vai viņš vēlas, lai Vācija atsakās no Nord Stream 2 projekta, Bons atbildēja: "Patiesi, mēs esam jau to teikuši."
ASV un vairākas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, tostarp Baltijas valstis un Polija, ir asi kritizējušas šī gāzesvada būvniecību, jo tas vairo Eiropas atkarību no Krievijas dabasgāzes piegādēm un Maskava to vēlas izmantot kā politisku instrumentu.
Tomēr Vācijas kanclere Angela Merkele līdz šim projektu aizstāvējusi un decembrī pēc gandrīz gadu ilgās pauzes, kas bija iestājusies Vašingtonas noteikto sankciju dēļ, tika atsākta gāzesvada būvniecība.
Vācijas valdība pirmdien paziņoja, ka tā nav mainījusi savu "pamata nostāju" attiecībā uz atbalstu projektam.
Merkeles preses pārstāve sacīja, ka viņai "nav jaunas informācijas" par projektu. "Valdība nav mainījusi savu pamata nostāju," reportieriem pavēstīja Merkeles pārstāve.
Bons norādīja, ka Eiropas līderi, reaģējot uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīma vēršanos pret opozīciju, šobrīd apsver jaunu sankciju noteikšanu pret Maskavu.
"Sankcijas jau ieviestas. Mēs to varam darīt, taču mums jāsaprot, ka ar to nepietiks," atzina ministrs, piebilstot, ka viena no iespējām ir vēršanās pret Nord Stream 2.
Tomēr viņš atzina, ka tas esot atkarīgs no Vācijas, jo gāzesvads atrodas tās teritorijā.
Kā ziņots, svētdien notikušajās protesta akcijās visā Krievijā pret Navaļnija apcietināšanu aizturēti aptuveni 5300 cilvēki.
Papildināts ar 5.-6.rindkopu.