Krievijas politikas eksperti atzīmē, ka šo vēlēšanu kampaņu raksturo sen nepieredzēta protestu aktivitāte, ko izraisījušas Kremļa bažas par līdz šim neapstrīdētās varas pamatu izļodzīšanos. Tāpēc Krievijas vara ne tikai darījusi visu iespējamo, lai nepieļautu opozīcijas kandidātu reģistrēšanu, bet arī visai vardarbīgi apspiedusi protestus, liekot aiz restēm aktīvākos opozicionārus. Turklāt valdošās partijas Vienotā Krievija kandidāti vēlēšanām reģistrēti kā neatkarīgie, apgrūtinot viņu politiskās pārliecības izvērtēšanu.
The Moscow Times pauž viedokli, ka svētdienas vēlēšanu rezultāti būs indikators tam, kādus rezultātus varēs sagaidīt Valsts domes vēlēšanās pēc mazāk nekā 18 mēnešiem.
Nereģistrē kandidātus
Visasāk vēlēšanu tuvošanos varēja izjust tieši Krievijas galvaspilsētā Maskavā, kur skeptiskais noskaņojums pret Vienoto Krieviju jau kopš pavasara bija skaidri samanāms vēlētāju aptaujās. Tās rādīja, ka aug tieši opozīcijas kandidātu popularitāte. Levadas centra aptauja jūnijā rādīja, ka opozīcijas kandidāts Iļja Jašins varētu pārliecinoši uzvarēt savā vēlēšanu apgabalā.
Kremlis šo apdraudējumu atrisināja vienkārši – ar vēlēšanu komisiju lēmumiem nereģistrēt populārākos opozīcijas kandidātus, apgalvojot, ka I. Jašins, kā arī pazīstamā opozicionāra Alekseja Navaļnija sabiedrotie Ļubova Soboļa un Ivans Ždanovs un arī vēl vairāki citi nav savākuši nepieciešamo atbalstītāju parakstu skaitu.
Kandidāti uzskatīja šos lēmumus par politiski motivētiem un apstrīdēja tiesā, taču tas nepalīdzēja. Atraidītie kandidāti aicināja atbalstītājus uz protestiem 14. jūlijā. Un viņi izgāja ielās lielā skaitā. Turklāt ar to nekas nebeidzās. Nākamo nedēļu laikā Maskava piedzīvoja lielākos protestus kopš 2011. un 2012. gadā notikušajiem Bolotnijas protestiem pret Vladimira Putina valdīšanu. 10. augustā notikušajā protestā ielās izgājušo skaits sasniedza 50–60 tūkstošus.
Varasiestādes atbildēja ar policijas izmantošanu protestu izdzenāšanai. Protestu laikā tika organizēti par velti apmeklējami rokmūzikas festivāli. Protestu organizētāji bija spiesti pavadīt nedēļas administratīvajā arestā. Šonedēļ tiesas Maskavā četriem no protestētājiem piesprieda ieslodzījumu kolonijā uz 2–3,5 gadiem par vēršanos pret policijas darbiniekiem, vēsta Reuters.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena piektdienas, 6. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
ļuļa
Tavs vārds
Neesmu robots