Pirms šā gada uzrunas Krievijas plašsaziņas līdzekļi un arī politikas apskatnieki lielākoties gan bija vienisprātis, ka nekādi īpaši pārsteigumi no Putina nav gaidāmi. Visbiežāk, tostarp valsts oficiālajos medijos, tika prognozēts, ka Putins galveno uzmanību veltīs demogrāfiskās krīzes mazināšanai, nabadzības novēršanai un citu sociālo jautājumu risināšanai. Vispār netika pievērsta uzmanība tam, ka uzruna, kas tradicionāli tiek teikta dažus mēnešus vēlāk, šoreiz ir pārcelta uz pašu gada sākumu, uzreiz pēc pareizticīgo Ziemassvētku un jaunā gada brīvdienām. Vārdu sakot, pārliecība par to, ka Krievijas prezidents nepaziņos neko svarīgu, bija tik liela, ka pat valsts visnozīmīgākā liberālo ekonomistu foruma – Gaidara foruma – rīkotāji neuzskatīja par nepieciešamu mainīt 15.–16. janvārī ieplānotā pasākuma norises laiku, lai gan šādas iespējas viņiem bija. Par Gaidara foruma norises laiku tika paziņots jau pēc tam, kad bija kļuvis zināms Putina uzrunas Federālajai sapulcei datums. Forumā bija ieplānota daudzu Krievijas valdības pārstāvju, tostarp valsts tobrīd vēl premjerministra Dmitrija Medvedeva, dalība, tomēr vairākums gaidīto viesu saprotamu iemeslu dēļ pasākumu tā arī neapmeklēja.
Iesākumā par demogrāfiju
Savā ziņā Krievijas prezidents nelika apskatniekiem vilties, jo vairāk nekā stundu ilgās runas pirmā un garākā daļa tiešām bija veltīta demogrāfijas un sociālajiem jautājumiem. Tika pieteiktas virkne pārmaiņu, kuras visas kopā, kā vēlāk aprēķināja ekonomisti, Krievijai turpmākajos četros gados izmaksās ap četriem triljoniem rubļu (ap 5,7 miljardiem eiro). Tostarp, sākot ar šā gada 1. janvāri, tā dēvētais mātes kapitāls (iezīmēti līdzekļi, kurus iespējams izmantot bērnu izglītošanai, mājokļu iegādei un vēl vairākiem citiem līdzīgiem mērķiem) tiek maksāts, jau sākot ar pirmo, nevis otro jaundzimušo, tiek ievērojami palielināti bērnu pabalsti trūcīgām ģimenēm un vēl citi sociālie tēriņi. Tiek sagaidīts, ka pasākumu kopums jau šajā gadā novedīs pie maznodrošināto skaita samazināšanās par 10 procentiem.
Kā šie pasākumi ietekmēs demogrāfisko situāciju valstī, kura vairākus turpmākos gadus pavadīs tā dēvētajā demogrāfiskajā bedrē, gan nav skaidrs. Krievijā, līdzīgi kā citās kādreizējās PSRS Eiropas daļas valstīs, šobrīd pārklājas Otrā pasaules kara laikā dzimušās mazskaitlīgās paaudzes pēcnācēji ar 90. gados dzimušo vēl mazskaitlīgāko paaudzi, un šā iemesla dēļ dzimstība šogad pēc ilgāka pārtraukuma atkal ir zemāka par mirstību. Tiek lēsts, ka dažos turpmākajos gados Krievijas iedzīvotāju skaita dabiskā samazināšanās, pastāvot līdzšinējām tendencēm, sasniegs līdz 700 tūkstošiem cilvēku gadā, kas ir rādītājs, kuru vairs nespēs kompensēt arī neatgriezeniskā imigrācija (vidēji 250–300 tūkstoši cilvēku gadā). Tāpat valstī vēršas plašumā iedzīvotāju novecošana, un Krievijas vadība ir gatava tērēt vērā ņemamus līdzekļus, lai, ja ne gluži mainītu, tad vismaz mazinātu šo tendenču negatīvo ietekmi.
Taču par galveno, turklāt acīmredzami negaidītu pārsteigumu absolūtam vairākumam ne tikai ekspertu, bet arī Krievijas politiskās elites kļuva Putina runas otrā daļa, kuras gaitā tika pieteiktas jūtamas pārmaiņas valsts konstitūcijā. Faktiski tika paziņots par plāniem vismaz konstitucionāli samazināt virkni prezidenta pilnvaru, sadalot tās starp vairākiem varas atzariem. Viedoklis, ka Krievijas prezidents vēlēsies mainīt valsts pamatlikumu, lai garantētu drošu un stabilu varas nodošanu pēctecim 2024. gadā, gan bija plaši izplatīts Krievijas sabiedrībā, tomēr paziņojums pār pārmaiņām pamatlikumā tika gaidīts ne agrāk kā pēc diviem vai trim gadiem.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 24. – 30. janvāra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
zajebis
Tomass Maltuss
Kaspars Fulmans