"Starptautiskajās tiesībās nav atsevišķas normas, kas reglamentētu personu aizsardzību atbilstoši viņu seksuālajai orientācijai vai arī tā dēvētajai dzimtes identitātei," norādīja amatpersona.
Krievijas puse "nevar piekrist centieniem mākslīgi izdalīt šo personu kategoriju kā pastāvīgu grupu, kas it kā pretendē uz savu tiesību un interešu īpašu aizsardzību cilvēktiesību ievērošanas starptautiskā režīma ietvaros", skaidroja Rjabkovs.
"Mēs uzskatām par nepieņemamu, kad ar tā dēvēto seksuālo minoritāšu aizstāvības ieganstu praksē būtībā tiek veikta agresīva propaganda, noteikta uzvedības modeļa un vērtību sistēmas uzspiešana, kas var aizvainot zināmas sabiedrības daļas jūtas," norādīja viceministrs.
Saistībā ar to Krievija "astotnieka" ārlietu ministru sanāksmē paziņoja par savu īpašo nostāju šajā jautājumā un veica atbilstošu piezīmi "astotnieka" pārstāvniecības gala dokumentā, apliecināja Rjabkovs.