Jāatgādina, ka par Interpola prezidentu trešdien ievēlēts Dienvidkorejas pārstāvis Kims Čon Jans, Krievijas kandidātam, pret kura ievēlēšanu iestājās Rietumvalstis, ciešot sakāvi. Taču tieši Prokopčuks vēl nesen tika minēts kā favorīts uz Interpola prezidenta amatu, vienlaikus gan
Maskava tika kritizēta par starptautiskās policijas organizācijas negodprātīgu izmantošanu politisko oponentu vajāšanai.
Neilgi pirms vēlēšanām Eiropas un ASV amatpersonas pauda bažas par Prokupčuka, kurš ir viens no četriem Interpola viceprezidentiem, ievēlēšanu vadošajā organizācijas amatā.
Krievijas amatpersonas paudušas līdzīgus vērtējumus par vēlēšanu iznākumu.
"Protams, žēl, ka mūsu kandidāts neuzvarēja. No otras puses, vērojot vairāku valstu paziņojumus vēlēšanu priekšvakarā, bija acīmredzams, ka spiediens bija milzīgs," izteicies Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs.
Krievijas Ārlietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Vladimirs Džabarovs norādījis, ka nav nekādu šaubu, ka Interpola dalībvalstu balsojums bijis ietekmēts un kultivēts. "ASV nekaunīgi iejaucās šīs starptautiskās organizācijas prezidenta vēlēšanās," viņš izteicies.
Džabarova kolēģis Andrejs Kļimovs piebildis, ka Rietumvalstis izplatīja informāciju, kas diskreditējusi Prokopčuka cieņu un reputāciju, tādēļ pret šīm darbībām esot jāvēršas tiesā.
Čon Jans jau aizvadītos pāris mēnešus pildīja Interpola prezidenta pienākumus, jo iepriekšējais Interpola vadītājs Mans Hunvei pazuda septembra beigās, taču vēlāk uzradās Ķīnā. Lielvalsts paziņoja, ka pret viņu sākta izmeklēšana par kukuļņemšanu.
Kā gan MELNU vairs var
.
Rietumvalstis