"Ekonomiskā situācija uzrāda skaidras krīzes pazīmes," viņš norādīja.
Beļakovs pauda viedokli, ka Krievijas valdībai vajadzētu atturēties no fiskālā sloga palielināšanas uzņēmumiem, jo tā būtu nepareiza pieeja.
"Naudas atņemšana kompānijām un pēc tam sekojošs lūgums modernizēt ražošanu ir neloģisks un dīvains," norāda ministra vietnieks.
Beļakovs uzskata, ka viens no veidiem, kā veicināt Krievijas ekonomisko izaugsmi, ir mazināt uzņēmumu izmaksu slogu.
"No uzņēmējdarbības viedokļa fiskālais slogs, manuprāt, šobrīd ir pārmērīgi augsts gan ekonomikai, gan uzņēmumiem," viņš paziņoja.
Kopējais nodokļu slogs Krievijas ekonomikā pērn veidoja 33,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Pat pirms Ukrainas krīzes sākuma Krievijas ekonomika piedzīvoja vājāko ekonomisko izaugsmi kopš 2009.gada recesijas, privātajām patēriņam nespējot atsvērt investīciju apjoma kritumu.
Krievijas iekšzemes kopprodukts pagājušajā gadā palielinājās par 1,3%, sasniedzot aptuveni divus triljonus ASV dolāru.
Savukārt Krievijas lēmums anektēt Krimu radīs vēl papildus spiedienu uz Krievijas ekonomiku.
Marta vidū Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka pagājušā gada ekonomiskā izaugsme bija nepietiekama un valdības ekonomiskās izaugsmes prognozes nākamajiem gadiem neesot apmierinošas.
Ekonomikas ministrija prognozē, ka Krievijas ekonomiskā izaugsme laika periodā līdz 2030.gadm veidos vidēji 2,5% gadā.
Savukārt VTB Capital analītiķi prognozē, ka šā gada otrajā un trešajā ceturksnī Krievijas ekonomika, visdrīzāk, nonāks recesijā, ko veicinās vietējā patēriņa stagnācija saistībā ar neskaidrību izraisīto šoku, kā arī sarežģītākiem finanšu apstākļiem.
VTB Capital prognozē, ka šogad Krievijas IKP saglabāsies nemainīgs, salīdzinot ar iepriekš prognozēto pieaugumu 1,3% apmērā.
Krievijas ekonomiskās izaugsmes prognozi nākamajam gadam samazinājusi arī banka Morgan Stanley. Banka prognozē, ka Krievijas ekonomika šogad palielināsies vien par 0,8%, salīdzinot ar iepriekš prognozēto pieaugumu 2,5% apmērā.
"Mēs redzam Krieviju tuvu recesijai 2014.gada pirmajā pusē, ņemot vērā Ukrainas drošības krīzes izraisīto likmju pieaugumu, kas novedīs pie patēriņa vājināšanās un investīciju sarukuma," teikts "Morgan Stanley" paziņojumā.
Neskatoties uz izaugsmes prognožu samazināšanu, Putins Krievijas ekonomisko situāciju uzskata par stabilu.
Tikmēr Capital Economics analītiķi prognozē, ka kapitāla aizplūšana no Krievijas šā gada pirmajā ceturksnī varētu sasniegt 70 miljardus dolārus un pastāv nopietns risks, kas varētu izraisīt Krievijas ekonomikas nonākšanu recesijā.
Jau pirms mēneša Krievijas ekonomikas ministra vietnieks Andrejs Klepačs paziņoja, ka kapitāla aizplūšana no valsts pieņemas spēkā un pirmajā ceturksnī tā varētu sasniegt 35 miljardus dolāru, kas veidotu vairāk nekā pusi no 63 miljardiem dolāru, kas no Krievijas aizplūda visā 2013.gadā.
Tajā pat laikā Krievijas rubļa vērtība pret ASV dolāru šogad ir nokritusies par aptuveni 11%, kas ir viens no straujākajiem kritumiem no 175 valūtām, kuru vērtības izmaiņām seko aģentūra Bloomberg.
Straujāk par rubli vērtību šogad ir zaudējusi Ukrainas grivna, Argentīnas peso, Kazahstānas tenge un Zambijas kvača.
Kā ziņots, ES un ASV pirmdien vērsušas sankcijas pret Krievijas un Krimas amatpersonām, kuras tiek vainotas Ukrainas krīzē.
ES dalībvalstu ārlietu ministri pirmdien vienojās par sankcijām, kuras tiks vērstas pret 21 Krievijas un Krimas amatpersonu, kas tiek vainotas Ukrainas krīzē. Savukārt Savienotās Valstis pirmdien paziņoja, ka vērsīs sankcijas pret septiņām augstām Krievijas valdības amatpersonām un parlamenta deputātiem, reaģējot uz Krievijas lēmumu anektēt Ukrainai piederošo Krimas pussalu.
"Turpmākas provokācijas neko nepanāks, vien vēl vairāk izolēs Krieviju un mazinās tās ietekmi pasaulē," pirmdien paziņoja ASV prezidents Baraks Obama, piebilstot, ka ASV var kalibrēt sankciju apmēru atkarībā no tā, vai Krievija izvēlas situāciju vēl vairāk saasināt vai tieši otrādi.
Kā vēstīts, Putins un Krimas, kā arī Sevastopoles pašpasludinātie līderi otrdien parakstījuši līgumu par Ukrainai piederošās pussalas aneksiju.
Bank of America ekonomists Krievijas un Neatkarīgo valstu savienības (NVS) jautājumos Vladimirs Osakovskis lēš, ka Krimas aneksijas tiešās izmaksas Krievijas budžetam veidos vismaz trīs miljardus dolāru.
Šis līdzekļu apjoms ietver divus miljardus dolāru, ko Krima saņēma no Ukrainas budžeta un līdzekļus algu un pensiju palielināšanai līdz Krievijas līmenim, kā arī 1,5-2 miljardus dolāru, kas būs nepieciešami infrastruktūras uzlabošanai.