Kāds anonīms avots "The Guardian" atklājis, ka ietekmīgākais no šiītu grupējumiem "Tautas mobilizācijas spēki" no Irākas uz Irānu 26.martā pārvedis prettanku granātmetējus un prettanku raķetes, kam 1.aprīlī pievienojis divas Brazīlijā ražotas pašgājēju reaktīvo raķešu palaišanas iekārtas "Astros II".
Teherāna Maskavai ziedojusi arī Irānā ražoto raķešu kompleksu "Bavar 373", kas līdzinās krievu "S-300", un atdevusi iepriekš iegādātās "S-300" sistēmas, atklājis kāds ar ieroču transportēšanu saistīts avots.
Tiek ziņots ka Astrahaņā pār Kaspijas jūru no Irānas ostas Bandāras-Anzali ieradušies trīs tādām kravām piemēroti kravas kuģi, no kuriem diviem ir Krievijas karogs, bet vienam - Irānas.
Pēc Sadama Huseina režīma gāšanas 2003.gadā Irākā bija bāzēti ASV un citu Rietumvalstu karavīri, turklāt ASV piegādāja ieročus Irākas armijai un specvienībām Bagdādes valdības aizstāvēšanai pret nemierniekiem. Tādējādi 20 gadu laikā Irākā nonācis daudz bruņojuma.
Liela daļa šo ieroču nonāca pie Irānas atbalstītajiem šiītu kaujinieku grupējumiem, kas iebilda pret ASV klātbūtni Irākā, bet 2016.gadā tos oficiāli iekļāva Irākas Bruņotajos spēkos cīņai pret džihādistu grupējumu "Islāma valsts".
Rietumvalstis pēc 24.februāra, kad Krievija sāka karu Ukrainā, noteikušas stingras sankcijas pret Krieviju, arī pret to dubultā pielietojuma preču eksportu, kuras var izmantot gan militāriem, gan civiliem mērķiem. Tiek ziņots, ka Krievijas ražotājiem ir grūtības nokomplektēt bruņutransportierus un citas aizsardzības rūpniecības režojumus, jo trūkst detaļu.
Serbija nedēļās nogalē piegādājusi Krievijas Ķīnā ražotu pretgaisa aizsardzības sistēmu, vēsta ziņu aģentūra "Associated Press", savukārt Ukraina ir apsūdzējusi Gruziju par sankcijām pakļautu militāro materiālu piegādi Krievijai. Gruzijas amatpersonas tādus apgalvojumus nosaukušas par nepamatotiem.
ASV amatpersonas ir ziņojušas, ka Krievija lūgusi Ķīnai militāru palīdzību, tomēr pagaidām nav informācijas, ka Pekina piekritusi tādam lūgumam.