Starp šiem medijiem ir arī prominentais televīzijas kanāls "Dožģ" un tīmekļa medijs "Meduza". Mediji ziņoja, ka saņēmuši brīdinājumu no Krievijas federālā sakaru, informācijas tehnoloģiju un masu komunikāciju uzraudzības dienesta "Roskomnadzor", kas licis dzēst ziņas par Navaļniju vai arī rēķināties ar bloķēšanu.
Mediji atklāja, ka "Roskomnadzor" prasība ir saistīta ar Navaļnija veiktajām izmeklēšanām par Krievijas elites, tostarp prezidenta Vladimira Putina veikto korupciju.
Navaļnija komanda pagājušā gada janvārī publicēja izmeklēšanas materiālus par pili Melnās jūras krastā, kas, kā noprotams, pieder Putinam. Kopš publicēšanas šī filma savākusi vairāk nekā 120 miljonu skatījumu.
Vairums mediju paziņoja, ka bijuši spiesti piekāpties "Roskomnadzor" prasībai un dzēst saturu.
Navaļnija līdzgaitnieks Leonīds Volkovs, kurš vairs nedzīvo Krievijā, aicināja atbalstītājus cīnīties pret cenzūru Krievijā un dalīties ar izmeklēšanas materiāliem internetā.
""Roskomnadzor" pieprasa mainīt realitāti, iztīrīt internetu un atcelt faktus," norādīja Volkovs.
Pēc Navaļnija ieslodzīšanas pērnā gada janvārī Krievijas varasiestādes ir pastiprināti vērsušās pret opozīciju, aktīvistiem un neatkarīgajiem medijiem, un pēdējā gada laikā Krieviju pametuši daudzi opozīcijas pārstāvji.
Ar Navaļniju saistītās organizācijas ir atzītas par ekstrēmistiskām un likvidētas, bet pats Navaļnijs un vairāki viņa tuvākie līdzgaitnieki ir iekļauti "teroristu un ekstrēmistu" sarakstā. Desmitiem mediju darbinieku un vadošie neatkarīgie izdevumi ir atzīti par "ārvalstu aģentiem".