Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu pavēstījis, ka kaujas gatavība izsludināta, lai pārbaudītu "Ziemeļu flotes spējas garantēt Krievijas drošību Arktikas reģionā". Pārbaudes ietvaros notiks arī praktiskās lauka mācības, tostarp īpaša uzmanība tiks pievērsta speciālo uzdevumu vienību karavīru ātrai pārdislocēšanai lielos attālumos.
Latvijas Aizsardzības ministrija komentārā aģentūrai LETA uzsvērusi, ka, lai gan pastāv dažāda veida apdraudējuma riski, atbilstoši pašreizējam novērtējumam tiešu militāru draudu līmenis Latvijai ir zems.
"Jāuzsver, ka kopš Krimas aneksijas Nacionālie bruņotie spēki īsteno pastiprinātu robežu novērošanu un veic atbilstošas drošības procedūras," teikts ministrijas vēstījumā.
Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) piebildis, ka Latvijas, Baltijas un citu Austrumu flanga valstu drošība ir NATO dienas kārtībā. Galvenie darbības virzieni ir valsts aizsardzības spēju un sadarbības ar sabiedrotajiem spēju stiprināšana. Latvijā ir nodrošināta sabiedroto klātbūtne jau kopš Krimas aneksijas, tādējādi apliecinot visu NATO valstu vienoto apņemšanos nepieļaut agresiju ne pret vienu no bloka valstīm.
"Latvijas bruņotie spēki intensīvi stiprina agrās brīdināšanas un ātrās reaģēšanas spēju, kas ir pamatā mūsu gatavībai adekvāti reaģēt uz jebkādiem riskiem. Atgādinu - mūsu aizsardzības attīstības mērķis ir atturēšana. Latvijas, Baltijas, NATO aizsardzības spējām ir jābūt tik pārliecinošām un acīmredzamām, lai potenciālam agresoram nerastos ne mazākās ilūzijas par iespējamiem panākumiem," uzsver ministrs.
Vienlaikus Aizsardzības ministrija paudusi, ka Latvija respektē, ka katrai valstij ir tiesības savā teritorijā īstenot militāras mācības, tomēr laba kaimiņattiecību uzturēšanas prakse būtu, ka par šādām mācībām informē publiski. Ministrijā uzsver, ka par Latvijā notiekošajām militārajām mācībām AM plaši informē, kā arī nodrošina preses iespējas.
Papildināts ar Aizsardzības ministrijas komentāru