Pretēji Kremlim, Krievijas iedzīvotāji nevēlas Krievijas karaspēku Sīrijā

Tā liecina Maskavā bāzētā Levada centra veiktā aptauja. Levada centrs, kurš ir vienīgais no Krievijas trim lielākajiem socioloģisko aptauju rīkotājiem, kas nesaņem tiešu finansējumu no Kremļa, secinājis, ka aptuveni divas trešdaļas aptaujāto iestājas par Krievijas diplomātisku palīdzību Sīrijas krīzes risināšanai. Turpretī pret karavīru izvietošanu Sīrijā Asada režīma atbalstam iestājas 69% aptaujāto. Tikmēr Krievijas parlamenta augšpalāta trešdien atbalstījusi Kremļa saimnieka Vladimira Putina lūgumu par karaspēka izmantošanu Sīrijā. Kremlis gan uzsver, ka pilnvarojums paredz vienīgi gaisa spēku izmantošanu, bet ne iesaisti karadarbībā ar sauszemes spēkiem.Levada centra aptaujā tāpat noskaidrots, ka 41% aptaujāto iebilst arī pret Krievijas bruņutehnikas izvietošanu Sīrijā un pat palīdzības sniegšanu Asada režīma armijai militāro konsultāciju un bruņojuma piegāžu veidā. 43% savukārt atbalsta ieroču sūtīšanu Damaskai.Kamēr vairākums Krievijas iedzīvotāju (apkopojot vairāku aptauju datus, aptuveni 60%), atbalsta Ukrainas separātistu centienus un Kremļa politiku Austrumukrainā, cilvēki aizvien ļoti ieturēti attiecas pret Krievijas iesaisti konfliktu risināšanā Tuvajos Austrumos - sāpīgā atmiņā aizvien ir Padomju Savienības iebrukums Afganistānā, kur desmit gadu laikā no 1979.-1989.gadam PSRS armija zaudēja 15 tūkstošus karavīru. Pašlaik Krievija krasi palielinājusi savu klātbūtni Sīrijā. Kā vēsta radio Brīvā Eiropa, tik lielus spēkus ārpus bijušajām Padomju Savienības republikām, kā tas pašlaik ir Sīrijā, Krievija pēdējo pārdesmit gadu laikā nekur citur nav izvietojusi.Tikmēr asi pret Kremļa atbalstu Asada režīmām iestājas NATO valstis, jo īpaši ASV, kuras prezidents Baraks Obama Asadu nodēvēja par "bērnu slepkavu" un nosodīja viņa atbalstītājus. Jāatgādina, ka četrus gadus ilgais pilsoņu karš Sīrijā ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Eiropa pašlaik piedzīvo lielāko nelegālās migrācijas krīzi kopš Otrā pasaules kara beigām.