Krieviju cenšas aizskart visi, kuriem nav slinkums, taču tas "sarkano līniju" pārkāpējiem var slikti beigties – vakar ikgadējā uzrunā par stāvokli valstī paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins, atgādinot arī par bruņoto spēku modernizāciju. Taču ārpolitikas un drošības jautājumiem bija atvēlēta pavisam neliela daļa no viņa uzstāšanās abu parlamenta palātu deputātu, valdības pārstāvju un īpaši aicināto viesu priekšā. Galvenie vadmotīvi bija uzslavas Krievijas iedzīvotājiem par cīņu pret Covid-19 pandēmiju, kā arī jauni solījumi sociālajā un ekonomiskajā jomā.
Uzrunā netika pieminēta nedz Krievijas karaspēka koncentrēšanās pie Ukrainas robežām, nedz Kremļa opozicionāra Alekseja Navaļnija liktenis un viņa piekritēju vakar sarīkotās protesta akcijas, kuras gan savlaicīgi steidza neitralizēt policija, nedz nesenie skandāli ar diplomātu izraidīšanu.
Ienaidnieki nožēlos
Aiz Krievijas robežām lielākā uzmanība pievērsta aptuveni 10 minūtes ilgajai V. Putina runas daļai, kas bija veltīta starptautiskajiem un drošības jautājumiem. Iepriekš Krievijas prezidents bija runājis ļoti lietišķi un pat sausi, bet šajā brīdī viņa balsī ieskanējās ironiskas un draudīgas notis. Viņš pārmeta kolektīvajiem rietumiem, ka tie nav nosodījuši mēģinājumu sarīkot valsts apvērsumu Baltkrievijā, kura laikā plānots nogalināt šīs valsts prezidentu Aleksandru Lukašenko."Var būt dažādi uzskati par Lukašenko politiku, taču politiskās slepkavības – tas jau ir par traku. Ir pārkāptas visas robežas," viņš uzsvēra.
Putins atgādināja, ka Krievija joprojām pakļauta sankcijām un turpinās pret to vērstas akcijas. Maskavas aizskaršana dažās valstīs jau esot kļuvusi par "jaunu sporta veidu". Kremļa saimnieks uzsvēra, ka Krievija šādās situācijās parasti rīkojoties ļoti savaldīgi, jo "vēlas labas attiecības ar visiem starptautisko attiecību dalībniekiem", taču dažreiz tas neesot iespējams. "Ja kāds mūsu labos nodomus uzskata par vājuma pazīmi, viņam jāzina, ka Krievijas atbilde būs asimetriska, ātra un stingra," norādīja Putins. Viņš brīdināja – jebkuru pret Krieviju vērstu provokāciju organizētāji to nožēlos kā vēl nekad. "Man tas ir jāpasaka – mums pietiks pacietības, atbildības un profesionālisma, lai pieņemtu jebkādu lēmumu," uzsvēra Krievijas līderis, brīdinot nepārkāpt "sarkanās līnijas" un piebilstot, ka Krievija pati izlems, kādas tās ir. Putins uzsvēra, ka Krievija turpina bruņoto spēku modernizēšanu ar augstāko tehnoloģiju ieročiem, kārtējo reizi pieminot "hiperskaņas raķetes", kā arī atgādināja, ka Maskavai bijusi būtiska loma Sīrijas, Lībijas un Kalnu Karabahas konfliktu risināšanā.
Uzslavas un solījumi
Putina uzrunas pirmais bloks bija saistīts ar cīņu pret Covid-19 pandēmiju, un BBC norāda, ka šai tēmai Putins veltījis 30 no 80 minūšu ilgās runas, pie šī jautājuma ik pa brīdim atgriežoties atkal un atkal.
"Veselības aprūpes sistēmas daudzās attīstītajās valstīs pandēmijas uzbrukumu nespēja atvairīt tikpat efektīvi kā Krievija," sacīja prezidents, gan nenosaucot konkrētus skaitļus, cik cilvēku valstī izslimojuši Covid-19, cik nomiruši, cik daudz testu veikti. Putins uzsvēra, ka Krievijā izstrādātas trīs efektīvas vakcīnas pret koronavīrusu, un tas liecinot par valsts pieaugošo zinātnisko potenciālu. Prezidents mudināja visus iedzīvotājus vakcinēties, taču atkal iztika bez statistikas, neminot nedz to, cik liela daļa to jau izdarījusi, nedz to, kāda ir vakcinācijas kapacitāte. Interneta ziņu vietne Gazeta.ru norāda, ka uz pasākumu akreditētajiem žurnālistiem ar izziņu par vakcinēšanos nav pieticis – lai iekļūtu Maskavas Manēžas izstāžu zālē, bija nepieciešami beidzamo dienu laikā veikti trīs Covid-19 testi ar negatīviem rezultātiem.
Putins pateicās Krievijas iedzīvotājiem par milzīgo ieguldījumu un saspringto darbu pandēmijas laikā, pieminot visdažādākās sabiedrības grupas, sākot ar mediķiem un beidzot ar skolotājiem, tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem un uzņēmējiem. Viņš gan piebilda, ka "koronavīruss vēl nav pieveikts", tādēļ cilvēkiem nāksies rēķināties ar zināmiem ierobežojumiem. Viens no tiem būs slēgtās robežas ar valstīm, kurās epidemioloģiskā situācija ir sliktāka nekā Krievijā (nesen gandrīz pusmiljons cilvēku uzzināja, ka atcelto avioreisu dēļ izjukusi viņu cerētā atpūta Turcijas pludmalēs).
Ņemot vērā rudenī paredzētās parlamenta vēlēšanas, nav iztikts arī bez solījumiem – tiks palielināts atbalsts ģimenēm, valsts vairāk investēs izglītībā un veselības aprūpē, būvēs jaunus dzelzceļus un šosejas, atbalstīs uzņēmējus, kuri veic ieguldījumus, nevis izņem dividendes.