"Kad valsts kļūst par NATO dalībnieci, tai jau ir ļoti grūti pretoties spiedienam no tādas lielas valsts NATO līdera puses kā ASV, un tur [Krimā] viegli var parādīties viss, kas vajadzīgs, - pretraķešu aizsardzības sistēma un jaunas bāzes, un, ja būs vajadzīgs, jauni triecienkompleksi," filmā apgalvojis Putins.
"Šajā sakarā mums ir jāīsteno pretpasākumi, tas ir, jāliek zem mūsu raķešsistēmu sitiena tie objekti, kas atbilstoši mūsu uzskatam sāk mums draudēt. Situācija saspringst," izteicies Krievijas prezidents.
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Putins brīdina, ka atsevišķi NATO objekti var kļūt par Krievijas raķešu mērķiem
Krieviju satrauc NATO paplašināšana, un tā īstenos pretpasākumus, tostarp par raķešu triecienu mērķiem nosakot objektus, kas valstij rada draudus, ASV režisora Olivera Stouna dokumentālajā filmā Ukraina ugunī, kas pirmdien pārraidīta telekanālā REN TV, apgalvo Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.