Bijušais Ungārijas ārlietu ministrs Janoš Martonjī uzsvēra, ka Krievija ir krustcelēs un ka pašiem krieviem ir jāsaprot, ko viņi vēlas darīt. Viņš sacīja, ka nav grūti secināt ilgtermiņā, ka Krievija ir Rietumu valsts un ka tā savu piederību saglabās. "Krieviem ir jāizlemj vai viņi grib eskalēt situāciju, kas var radīt smagas sekas, vai arī var sākt citu procesu - atpakaļgaitas procesu, kas ietvertu Minskas vienošanas implementāciju," savu viedokli pauda eksperts, norādot, ka "atslēgas" ir Krievijas prezidenta kabatā.
"2000. gadā Putins no Pēterburgas ieradās kā reformators un Rietumu “mīlētājs”, 2003. gadā viņš interesējās par to kā kļūt par NATO dalībvalsti, 2001. gadā, kad Dvīņu torņus sagrāva teroristi, Putins sniedza palīdzību ASV cīņai ar terorismu," diskusijā īsu atskatu uz Rietumu un Putina Krievijas attiecībām sniedza Visas Krievijas Apdrošināšanas asociācijas prezidents Dr. Igors Jurgens.
Putins no draudzības ar Rietumiem esot gribējis gribējis tikai zināmu savas ietekmes sfēras saglabāšanu pār bijušo PSRS teritoriju, uzskata Jurgens. Rietumi arī viņam esot devuši zināmus solījumus, ka NATO nepietuvinās militāro infrastruktūru, tomēr ar katru dalībvalsti tā pietuvojās. Putins sajutās nodots. Pēdējos pilienus pielika Magņitska slepkavības lieta un Ukrainas maidans, kas aizēnoja Krievijas triumfu - Olimpiskās spēles Sočos.
Eksperts uzskata, ka līdzīgas krīzes ir bijušas un ka arī šī tiks atrisināta, jo tā nav izdevīga nedz Krievijai, nedz Rietumiem.
Vairāki no paneļdiskusijas dalībniekiem arī piekrita, ka Rietumi ir pieļāvuši kļūdas savās attiecības ar Krieviju. "Rietumi grib redzēt Krieviju kā partneri nevis sāncensi. Rietumiem trūkst vienotības. Rietumi ir noguruši, viņi nav gatavi cīnīties par savām vērtībām, viņi ir pieraduši pie labas dzīves," skaidroja Viļņas universitātes Starptautisko attiecību un Politikas zinātnes institūta direktore Margarite Šešelgite. Viņasprāt, Krievija šī brīža taktiku ir izvēlējusies, jo "esot destruktīvs elements" valsts iegūst vairāk varas starptautiskajā arēnā. Tomēr šāda vara var būt tikai īslaicīga.
Bijušais Ungārijas ārlietu ministrs Janoš Martonjī Putinu sauc par "labu taktiķi", tiesa gan viņš nav drošs, ka Krievijas prezidents ir "labs stratēģis".
Kā norādīja Vācijas Ārlietu padomes pārstāvis Karstens Voigts, problēma slēpjas tajā, ka Putins negrib redzēt savu valsti tādu kā tā ir - lielu, spēcīgu Eirāzijas valsti, bet gan tādu kāda tā bija - impēriju.
"Manuprāt, nepieciešams Krievijas līderiem pateikt, ka NATO dalībvalstu robežas ir sarkanās līnijas, manuprāt, lai to parādītu vajag bāzēt spēkus šeit Baltijā," norādīja Eiropas Līderības tīkla direktors, britu profesors Jans Kērns, viņš skaidroja, ka to būtu nepieciešams darīt jau šobrīd. Tāpat svarīgi būtu demonstrēt, ka, ja sāktos konflikts, ASV tajā būtu iesaistīta jau no pirmajām dienām.
Savukārt Ukrainas jautājumā, viņaprāt, ir nepieciešams sniegt palīdzību aizsardzības sfērā, tomēr neviena no NATO dalībvalstīm nedrīkstētu piegādāt ieročus, lai Ukraina nekļūtu par Krievijas un NATO karalauku. Tāpat būtu jāievēro mērenība sankciju pielietošanā, viņš uzskata, ka tās var pastiprināt, taču tad tās ir jāmērķē precīzāk. Krievijas sabrukšana novedīs pie "sabrukušas valsts ar kodolieročiem".
Arī Jurgens un Šešelgite piekrita, ka Krievijas sabrukums nav izdevīgs nedz pašai valstij, nedz Eiropai. Lietuva, ka norādīja Viļņas universitātes pārstāve, vienmēr ir bijusi ieinteresēta "ekonomiski spēcīgā un modernā Krievijā".
Britu eksperts arī uzsvēra, ka šobrīd ir jāsāk dialogs ar Krieviju, tagad esot īstais laiks runāt par ieroču politiku, par enerģētiku un citām tēmām, kas varētu pavēst durvis plašākam dialogam un situācijas noregulēšanai.